Latviešu autora darbs	Ārzemju autora darbs	Klasika	Sērijizdevums
Atmaskot direktori	Es esmu Brīnumsieviete	STĀSTS PAR DOKTORU DŪLITLU	Dogmens, 1
Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem	Peles vārds	Toma Sojera piedzīvojumi	Maksa Kramblija dēkas. Ģērbtuves varonis, 1. grāmata
Izglābt vasaras brīvlaiku	Vecāku aģentūra	Sudraba slidas	Viljams Ventons un kriptālportāls, 2
Labo blēņu vasara	Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas	Blēņu stāsti	Viljams Ventons un orbulatoraģents, 3
Laika spēles. Divi dīvaini piedzīvojumi Murjāņos un Rīgā. Noslēpumainā atteka. Saules acs	Vārdotāja un vārpstiņa	Mazais princis	Viljams Ventons un lurīdija zaglis,1
Kaķpēdiņas. Dzejoļi bērniem	Maģiskā pults	Bagātību sala	Dogmens, 2
Havanas kaķu karalis	Starp pelēkiem toņiem	Gulivera ceļojumi	Dogmens, 3
Poga. Pasaka maziem un lieliem + CD	Beilija stāsts. Aizraujošs stāsts par suni un viņa zēnu	Dzīvnieku ferma	Doktors Proktors un pasaules gals. Varbūt, 1
Lietussargs	Raganas	Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta, 1	Doktors Proktors un lielā zelta laupīšana, 2
Viss būs labi, Made!	Ellijas stāsts. Suņa dzīves jēga	Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lido atkal, 2	KEPLER62. Pirmā grāmata: IELŪGUMS
Slīdošās kāpnes	Zivs kokā	Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lodā atkal, 3	KEPLER62. Otrā grāmata: PIRMS STARTA
Lopu ekspresis	Bruņurupuči bez gala	Robinsons Krūzo	KEPLER62. Trešā grāmata: CEĻOJUMS
Tā runāja Zosu māte	Putekļu grāmata.  La Belle Sauvage	Kalpa zēna vasara	KEPLER62. Ceturtā grāmata: ATKLĀJĒJI
Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu	Drosmīgais kaķēns	Zaļā grāmata	Triloģija "Ceļš uz nezināmo zemi". Bēgšana no čūsku valstības. 2. grāmata
	Sliktais tētis	Indrāni.  Skoderdienas Silmačos	Nārnijas hronikas, 3. Zirgs un viņa zēns
	Džeimss un milzu persiks	Kaija, vārdā Džonatans Livingstons. Pilns izdevums	Es, Elviss Riboldi, 1
	Slepenais draugs	Vārnu ielas republika	Labā un Ļaunā skola
	Viss, itin viss	Astoņdesmit dienās ap zemeslodi	KEPLER62. Piektā grāmata: VĪRUSS
	Sarkanā karaliene	Pinokio piedzīvojumi	Labā un Ļaunā skola, 2. Pasaule bez prinčiem
	Mūsu spožās dienas		Hanija. Gaismas Bruņinieks
			Hanija II. Mēmā ragana
			Eldsālas hronikas. Zombiju drudzis, 1
			Geek Girl. No gudrītes par modeli, 1
			Geek Girl. Nepiemērotā modele, 2
			Geek Girl. Gluži kā bildē, 3
			Geek Girl. Viss, kas mirdz, 4
			Eldsālas hronikas. Mūmijas mīkla, 3
			Eldsālas hronikas. Vilkaču noslēpums, 2
			Nindzja Timijs un baltā pērtiķa noslēpums, 3
			Nindzja Timijs un nozagtie smiekli, 1
			Labā un Ļaunā skola, 3.  Pēdējās Laimīgās Beigas
			Es, Elviss Riboldi, un pazudušo suņu noslēpums, 2
			Nindzja Timijs un ceļojums uz Sansoriju, 2

23.08.2019

Foto no noslēguma pasākuma.

23.07.2019

Lasīšanas stafete 2019 ir noslēgusies, te neliela statistika :) 

Paldies visām četrām bibliotēkām no kurām ņēmu grāmatas - Rīgas Centrālā bibliotēka-Juglas filiālbibliotēkai, Priekules novada -Kalētu pagasta bibliotēkai, Gramzdas bibliotēkai un Priekules pilsētas bibliotēkai.

Kopā stafetes laikā tika iesūtītas 86 recenzijas:

• klasika -19
• latviešu -14
• ārzemju -20
• sēriju izdevumu -33

Kopā izlasītas 21011 lappuses, kuru kopējais svars ir 39122 g.

Plānākā grāmata ir  Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu, kurai ir 46 lpp.

Vieglākā grāmata (pēc svara) ir  Viss būs labi, Made!, kurai svars ir 86 g.

Biezākā grāmata ir Labā un Ļaunā skola, 3. Pēdējās Laimīgās Beigas, kurai ir 720 lpp.

Smagākā grāmata(pēc svara) ir Astoņdesmit dienās ap zemeslodi, kurai svars bija 1180 g.

Top 5 ar mīļākajām grāmatām:

• Poga. Pasaka maziem un lieliem + CD
• Pinokio piedzīvojumi
• Slepenais kucēns
• Atmaskot direktori
  
• Nindzja Timijs visas izlasītās sērijas
  

Top 3 ar nemīļākām grāmatām:

• Tā runāja Zosu māte
  
• Dzīvnieku ferma
• Triloģija "Ceļš uz nezināmo zemi". Bēgšana no čūsku valstības. 2. grāmata
  

21.07.2019

Pinokio piedzīvojumi

Grāmata ir par koka lelli Pinokio. Lasot grāmata kopā ar Pinokio var piedzīvot daudz un dažādus piedzīvojumus.

Man patika 

• Lauma, jo viņa visu piedeva Pinokio. man tas patika jo viņa bija kā māte un man arī patika, ka Pinokio negribēja sadusmot Laumu
• Balodis, jo viņš Pinokio aizveda tur kur varēja būt tētis
• Circenis, jo viņš deva Pinokio visādus labus padomus pat ja viņš tajos sākumā neklausījās 
• runcis ar lapsu, jo sākumā runcis tēloja aklo bet lapsa klibo, bet kad viņi par tādiem  kļuva Pinokio vairs par viņiem neuztraucās, jo runcis ar lapsu tadi arī bija kļuvuši, kas no Pinokio pusese pierāda, ka viņš nav tikai kokpauris
• Ka tētis darīja visu, lai atrastu Pinokio, kad viņu aizveda leļļu teātris. Lai arī tētis bieži dusmojās uz Pinokio un viņš bija koka lelle, viņš viņu mīlēja kā īstu bērnu.
• Ka Pinokio kļuva par īstu zēnu. Man liekas, tas viņam bija kā atalgojums par to ko iemācījies un sapratis savas kļūdas.

Man nepatika 

• Runcis ar Lapsu jo viņiem interesēja tikai nauda, kas bija Pinokio, tāpēc viņi Pinokio piemānīja un pakāra kokā un iemānīja viņa naudu, lai viņš to aprok zem zemes un izaugs koks, kurā ir vairāk zelta gabalu, kā viņam sapņos rādās 
• Pinokio klases biedri, jo viņi uzskatīja Pinokio par pārāk centīgu zēnu un viņi visādi viņu mocīja. man liekas, ka Pinokio viņiem vajadzēja būt par paraugu nevis par ienaidnieku 

Grāmatas vāks ir grāmatai atbilstošs ,ilustrācijas man patika. iesaku izlasīt jebkura vecuma cilvēkam. Iesaku izlasīt arī tiem, kas redzējuši filmu, jo tā atšķiras no grāmatas.

Astoņdesmit dienās ap zemeslodi

Filess Fogs noslēdz derības un kopā ar sulaini Āķi dodas ceļojumā apkārt pasaulei. Bet viss nav nemaz tik vienkārši, jo ceļojums ir jāveic noteiktā laikā, kas ir 80dienās. F.Fogs ir apņēmības pilns derības uzvarēt, bet tas viņam nenāk nemaz tik viegli, jo viņš tiek ierauts visu laiku dažādos piedzīvojumos, kas manuprāt, grāmatu padara interesantāku.

F.Fogam seko detektīvs Fikss, kurš uzskata, ka Fogs ir aplaupījis banku, bet īstenībā viņš to nemaz nav darījis.

Man patika

• Ka ceļojums tiek veikts dažādos transporta līdzekļos-kuģi, vilcienu, jahtu, ragavām un arī ar ziloni. Manuprāt tas tikai ceļojumu padarīja interesantāku un piedzīvojumiem pilnāku.
• Ka ceļā viņš devās tikai ar vienu somu, kurā tika salikts viss svarīgākais, tas vien parāda, man liekas, ka mēs bieži apkraujamies ar mantām varbūt noderēs.
• Ka Fogs izglāba un beigās ieguva sev par sievu Audu. Viņš viņu izglāba no indiāņiem.
•  Ka viņi paspēja apceļot pasaulei apkārt noteiktajās dienās, lai arī sākumā paši domāja, ka nav paspējuši. Tas parāda, cik uzmanīgiem jābūt šķērsojot dažādas laika zonas.
• Ka ar grāmatas palīdzību varēja apceļot dažādas valstis un iepazīstot viņu kultūru.

Man nepatika

• Ka policists domāja ka F. Fogs ir nesen nozadzis naudu no bankas tas man likās muļķīgi no policista puses, jo viņam nebija pierādījumu, ka tas būtu viņš.

Lai arī man ir daudz lietas, kas grāmatā patika, tomēr man grāmatu lasīt bija pagrūti, tā lasījās lēni. Bet grāmatu iesaku tiem kam patīk ceļojumi un piedzīvojumi. 

Nindzja Timijs un ceļojums uz Sansoriju, 2

Grāmata ir par Timiju un viņā draugiem, kā viņi dodas uz Sanatorijas salu.

Man patika:

•  Ka monstrs Rūperts atrada savu sievu Nelvīnu. Man liekas, ja cilvēks meklē, tad viņš agri vai vēlu pazaudēto atrod.
• Kā tika būvēta zemūdene ar kuru bija paredzēts doties ceļā, jo tas bija interesanti lasīt kā viņi to būvē paši, nevis iet vieglāko ceļu un nopērk
• Mazā Matilda, jo viņa man atgādināja cik spēcīga ir iztēle un viņa man atgādināja mani pašu, kad es biju maziņa

Man nepatika:

•  Lielais pērtiķis vai Administrators, jo viņš gribēja, lai visi cilvēki klausa karalim pat, ja karalis arī bija noburts. Man tas likās muļķīgi, jo neko ar varu nevar panākt.

Man patika grāmatā esošās ilustrācijas, tās lieliski papildināja tekstu. Grāmatas vāks ir atbilstošs.

Grāmatu iesaku izlasīt tiem kam patīk piedzīvojumi

Es, Elviss Riboldi, un pazudušo suņu noslēpums, 2

Otrā daļa grāmata nav tik pilna ar humoru, bet ir vairāk izmeklēšana, kas īstenībā ir interesanta, jo visu laiku, lika domāt, kurš ir vainīgais, kas izplata baumas.

Grāmata ir par Elvisu un viņa draugu kā viņi izmeklē vai Ķīniešu restorāna ēdieni tiek gatavoti no suņa gaļas kā tas tiek izplatīts pilsētā.

Man patika

• Ka grāmatas sākumā ir aprakstīts katrs grāmatas varonis. Man tas likās noderīgi, jo tā labāk varēja iepazīt katru no varoņiem
•  Ka visi sākumā uzskatīja jauno Ķīniešu restorānu par iespaidīgu un gardu ēdienu vietu. Manuprāt tas bija labs uzmundrinājums restorām, ka cilvēki novērtē viņu gatavotos ēdienus
• Kad restorānā Elvisam gadījās nepatikšanas zēns(Sunte Lī) kaut ko pateigdams izglāba Elvisu no 5 gadu trauku mazgāšanas, tas no viņa puses man likās ļoti draudzīgi
• Ka Elviss ar Borisu sāka meklēt pierādījumus vai restorāns gatavo ēdienus no suņa gaļas. man tas likas draudzīgi un pamācoši, jo nevienu cilvēku Tu nevari vainot bez pierādījumiem, tikai viņa izcelsmes pēc
•  Patika „Pazudušo suņu” sludinājumi, tie bija smieklīgi.  Man gribētos dzīvē redzēt tos pazudušos suņus.

Man nepatika

•  Ka visi cilvēki vainoja suņu pazušunā jauno ķīniešu restorānu, jo izplatījās baumas, ka Suntes Li ģimene gatavo savu ēdienu no suņu gaļas man tas nepatika, jo cilvēkiem nebija pierādījumu, ka viņi gatavo ēdienu no suņa gaļas un vispār vai kāds no viņiem zina kā garšo suņa gaļa.
•  Ka profesors Pinkertons nozaga suņus un vainoja suņu pazušanā jauno restorānu tikai tāpēc ka viņam bija slikta pagātne ar Ķīniešiem ar Suntes Li mammu

Grāmatu iesaku izlasīt mazākiem bērniem par mani, jo lielākiem varētu būt garlaicīgi.

Man patika ilustrācijas un grāmatas vāks ir grāmatai atbilstošs.

Vārnu ielas republika

Stāsts par Rīgas bērniem, kuri manuprāt ir manā vecumā. Bērni dzīvo Grīziņkalnā, tā kā aptuveni zinu to rajonu, tad bija interesanti lasīt, kā bērni savstarpēji „karoja”, bet par to pieaugušie neko nezin. Man liekas, ka tādi savstarpējie kariņi pagalmos notiek joprojām.

Man patika:

• Kā Jānis ar Lurihu šķiedās ar naudu. Kuram gan nepatīk šķiesties ar naudu, ja tā vēl iegūta vieglā veidā, jo ja naudu iegūst smagi strādājot, to tik viegli negribas izlaist no rokām. Vismaz man tā ir.
•  Viltotās naudas taisīšana uz tramvaja sliedēm no zukseriem(pogām). Es zinu, ka tas nav labi darīt, bet likās tāpat interesanti. Ja godīgi man gribētos pamēģināt taisīt naudu, bet nu ne jau uz tramvaju sliedēm, jo tā apdraudēšu ne tikai savu dzīvību, bet visu pasažieru. Tāpēc to ko viņi darīja nebija galīgi labi, bet domāju, ka viņi par sekām nemaz nedomāja, viņiem tā bija izklaide, kas beidzās labi.
•  Buljona dalīšana, puiši sadomāja iet ar kanniņām pakaļ buljonam, bet deva tikai tasītēs, kas viņiem nebija pa prātam. Tas man likās smieklīgi, jo kurā gan degustācijā dod kaut ko daudz, vienmēr dod kaut ko maz, lai tikai cilvēks varētu pagaršot un tad izlemt vai iegādāties.
• Desas ādiņas izmantot kā balonus. Nekad nebūtu iedomājusies, ka balonus var veidot no desas ādiņām, jo man liekas kā tas iespējams, vai tais laikos bijušas citādākas desas?
• Noslēpumainais 44. Dzīvoklis. Viņš uzturēja intrigu un visu laiku gribējās zināt, kas tad tur tāds notiek. Man patīk, ka ir nedaudz noslēpumainības, savādāk būtu garlaicīgi.

Man nepatika:

• Zēnu uzvedība kino. Man ļoti nepatīk, ja kino vai teātrī kāds trokšņo, man tas traucē skatīties un izbaudīt atmosfēru.
•  Ka bērni savā starpā karoja. Man liekas, viņi karoja par sīkumiem ko visu varēja atrisināt mierīgā ceļā.

Grāmatu iesaku lasīt mana vecuma bērniem un vecākiem. Būs interesanti.

Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu

Grāmatā ir 3 pasakas:

•  Prieka pasaka. Ir pasaka par Susuri, kam patīk un padodas zīmēšana. Zīmēšanai viņš izmanto krāsas, kuras var sastapt dabā un tas man liekas tik interesanti. Galvenā atziņa ko es ieguvu no šīs pasakas ir dari to kas tev sagādā prieku.  Arī man kā Susurim patīk zīmēt, bet man to patīk darīt tad kad man neviens nespiež to darīt vai tad kad man ir iedvesma.
•  Noslēpumu pasaka. Ir par skudru noslēpumu. Vai zināji, ka skudras radušās no lapsenēm? Es nē un nedomāju, ka tā ir īstenībā. Skudras to turēja visu laiku noslēpumā, tik mazais Skudrītis nevarēja noturēt muti un izstāstīja Sliekai, piekodinot tālāk nestāstīt, bet kā jau parasti noslēpumus mēs glabāt neprotam arī Slieka, tā izstāstīja citiem meža iemītniekiem. Man  patika vecā Lūša rīcība, jo viņš teica, ka nav svarīgi, kas jūs bijāt kādreiz, bet ir svarīgi kas esat tagad.
• Draudzības pasaka.Pasaka, kurā ir stāstīts par draudzību starp vilceni un pūces bērnu. Pasaka ļoti mīļa un pamācoša, jo nevajag traucēt draudzībai, tikai tāpēc ka tā nav pieņemts.

Man patika divas no trīs pasakām, tas ir Prieka pasaka un Noslēpuma pasaka.

Man patika:

• Ka Susuris izdomāja, kā iemūžināt saulrietu. Ka krāsas viņš ieguva no dabā atrastām lietām, piemēram tumši zilo krāsu viņš ieguva no mellenēm.
• Ka skudras atklāja savu noslēpumu, ka viņas ir cēlušās no lapsenēm
•  Ka vecākiem bija vienalga, ja mežs smiesies par to ka vilcene draudzējas ar pūces bērnu

Pasakas ir mīļas un pamācošas, katra pamāca kaut ko citu, tāpēc pasakas iesaku izlasīt visiem, kas prot lasīt un tiem, kas vēl neprot, lai vecāki lasa priekšā.

Grāmatā ir daudz un skaistas ilustrācijas, kas lieliski papildina tekstu un noteikti patiks mazākiem bērniem kā es.

Tā runāja Zosu māte

Stāsts par Kendiju un Korbinu, abiem ir kāds noslēpums, kas viņus abus es teiktu satuvina. Kendija kopā ar māsu dodas jaunā ceļojumā uz Tingsberiju, kas nav vienkārša pilsēta, tā ir raganu pilsēta. Pilsētā viņa iepazīstas ar puisi Korbinu, tas savukārt viņu iepazīstina ar pārējiem. Korbina dēļ pilsētā draud izcelties karš, kurš ir jāapstādina. Tad nu lasītājiem ir iespējams ceļot kopā ar galvenajiem varoņiem par dažādām dimensijām, kurās nākas piedzīvot visādas baisas lietas, vismaz man tā likās.

Man patika:

•  ka galvenajiem varoņiem ir katram savs noslēpums no kā tiem ir jāuzmanās. Kendijai tie ir miglaiņi, bet Korbinam tās ir raganas. Kendijas miglaiņi prekš manis ir kaut kas nesaprotams, kas man traucēja saprast no kā viņai īsti jāuzmanās un kas viņu vajā.
•  Eiprila, kas ir Kendijas mirušā māsa. Lai gan sākumā man bija grūti saprast, kas tā Eiprila ir, tad beigās man pat viņa iepatikās un palika skumji, kad viņa pameta šo dimensiju.
• Kendijas un Korbina mīlestība. Tā bija tik vienkārša un likās patiesa, tā nebija uzspēlēta.
• Ceļojumi starp pasaulēm, lai gan daudz no tā nesapratu un man tie likās tik nereāli
•  Ka Kendija gribēja glābt savu māsu(garu), lai tā nepazūd no viņas. Viņa bija gatava jebko, lai māsu nezaudētu

Man nepatika:

• Visas cīņas starp dimensijām. Tās bija baisas un man tās lietas nepatīk
•  Ka Nanete mira, jo man likās, ka viņa ir kā mamma visiem jauniešiem, kas pie viņas dzīvoja.

Lasīju grāmatu un jau tā tuvojās beigās, domāju, kāpēc viņai tāds nosaukums, ja par to nekas netiek minēts, bet beigās es sapratu, ka Zosu mātes dzejolis, bija tas ko līdz šīm bija piedzīvojusi Kendija. Grāmata nav viegla un domāju, ka tā nav domāta mana vecuma bērniem, vairākas reizes man to gribējās likt nost, bet mans iekšējais spīts to neļāva darīt, tā nu es lēnām prātīgi grāmatu lasīju, bija vietas grāmatā, ko lasīju 2x, jo uzreiz nesapratu.

Grāmatā nav ilustrācijas, kas man pietrūka. Grāmatas vāks arī mani neuzrunā un īsti nesaprotu, kas tās par meitenēm, bet iespējams Kendija un Eiprila, vismaz man tā gribas domāt.

Sarkanā karaliene

Grāmata par karalisko ģimeni un par parastu nabadzīgu ģimeni. Stāstā bagātajiem ir sudraba asinis un nabagajiem sarkanas asinis, nabagiem jākalpo bagātajiem. Mare nāk no nabadzīgas ģimenes, meitenei draud dienests, jo viņa nekur nestrādā un nemācās, lai no tā izvairītos viņa zog bagātajiem gan naudu, gan mantu, tā vienā reizē Mare apzog princi Kelu, kas sagriež visu turpmāko Mares dzīvi. Sākumā man likās, ka Mares dzīve un ģimene nu ir glābta, bet beigās tā nemaz nebija un man bija žēl Mares un visus nabadzīgos cilvēkus, jo viņi cieta no bagāto netaisnības.

Man patika:

• Ka Mare nokļūstot pilī atklāja savas spējas, man tas likās interesanti un likās tas viņai palīdzēs, protams bija reizes, kad viņai tas palīdzēja, bet bija reizes, kad tas viņu iegāza. Man tik nepatika, ka viņas spējas varēja cits kontrolēt
• Mares un Kela draudzība. Tas man likās kaut kas īpašs, sākumā Kels viņai daudz palīdzēja, jo bez viņa palīdzības Marei man liekas, klātos pavisam grūti, tad vidū man Kels sāka riebties, jo likās viņš dara visu speciāli, lai tikai Mari iegāztu, bet beigās Kels izrādījās tas, kas tiešām Mari glābj un palīdz viņai palikt dzīvai.

Man nepatika:

• Ka Marei tika mainīta identitāte, ja sākumā domāju, ka cik tas forši, ka karaliene tā rūpējas par Mari un glābs viņu, tad beigās es sapratu, ka karaliene nemaz viņu negribēja glābt. Karaliene tikai Mari izmantoja.
•  Mares un karalienes Eleras attiecības. Man likās karaliene ļoti augsprātīga, kas Mari izmantoja par aizsegu visām savām darbībām
•  Meivana un Mares attiecības. Ja sākumā man likās, ka Meivans pret Mari izturas tik labi un viņai palīdz un vēl abi izdomā, kā uzveikt Kelu, tad beigās, kad Meivans parādīja savu īsto dabu, man viņš nepatika ļoti, ļoti.
•  Kela un Mares nāvessods, ka karaliene un Meivans par viņiem ņirgājās.

Grāmata, kurā ir daudz melu, asiņu un manuprāt arī daudz netaisnības. Grāmata nav domāta maziem bērniem, man liekas, to labāk izprastu vecumā 14+

Kaija, vārdā Džonatans Livingstons. 

Pilns izdevums

Stāsts par kaiju, kura uzdrošinājās būt citādāka, kā citas kaijas. Viņa uzņēmās risku būt pašai, nevis kā tas ir pieņemts baram. Kaijas vietā varam iedomāties paši sevi. Būt pašiem mūsdienās ir manuprāt grūti, jo ja esi pats, tevi visi aprunā vai rāda ar pirkstu, ja tu dari ko citādāk kā pierasts vai izskaties citādāk kā citi

Grāmata man patika, jo:

•  Tā parādīja esi tu pats, dari tas kas pašam patīk, nevis kā tas ir pieņemts. Džonatans izmēģināja visādus jaunus lidojuma veidus, bet dēļ tā viņš tika izslēgts no bara. Vai tad ir pareizi darīts no bara puses, domāju, ka nē, jo mēs katrs esam personība un mums katram ir savas domas, kāpēc tās būtu jāapspiež.
•  Džonatanam piebiedrojās citas kaijas, kas nebaidījās tikt izslēgtām no baram. Viņas arī gribēja apgūt dažādas lidošanas tehnikas. Manuprāt tas tikai ir apsveicami, ka citas kaijas saskatīja, ka Džonatans  neko tādu nedara un viņas viņu atbalstīja.
•  Atrodi dzīvei jēgu. Atrodi to, kas tev patīk un dari to. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais, atrast to kas pašam patīk un darīt to kas pašam patīk.
• Esi godīgs. Man šķiet, ka tas mūsdienās ir kaut kas jau nereāls, bet nedomāju, ka tas ir normāli. Meli nepiekā laba nenovedīs, tie agri vai vēlu nāks gaisā un vai tad cilvēks jutīsies labi. Vai tad sekos jauni meli. Nē tā nevar būt, ja mēs būsim godīgi viens pret otru, pasaule kļūs labāka.

Lai arī sākumā man likās, ka grāmata domāta vecākiem bērniem kā es, bet tā nav, tāpēc grāmatu iesaku izlasīt ikviena vecuma cilvēkam, katrs tur atradīs kaut ko sev.

Grāmatā daudz fotogrāfiju ar kaijām, kas lieliski papildina tekstu. Teksts viegli lasāms un uztverams.

Indrāni. Skoderdienas Silmačos

Skroderdienas Silmačos

Lugu lasīju pirmo reizi un tas bija grūti, bija ļoti grūti saprast, kas ir lugas galvenais notikums, bet cik sapratu tās ir kāzas. Cik es sapratu luga ir par mīlestību, par cilvēku savstarpējām attiecībām. Tieši cilvēku dažādās personības rada dažādas situācijas, no kurām grūti tikt ārā. Man patika, ka katrs lugas personāžs tiek parādīts kā personība, kuram piemīt savs raksturs.

Mani mīļākie tēli bija Kārlēns un Ieviņa, jo viņi taisīja jautrību, savādāk man luga likās garlaicīga, lai gan skaitās komēdija.

Indrāni

Lai arī luga daudz skumjāka kā Skroderdienas Silmačos, man patika labāk. Luga lieliski parādīja kā divas paaudzes nevar sadzīvot vienā mājā. Kas man likās ļoti skumji.

Indrānu saimnieki ir veci, tāpēc viņi savas mājas, labprāt nodotu kādam no dēliem Kārlim(jaunākam) vai Edvartam(vecākais). Pieņemts, ka mājas nodod vecākam dēlam, bet vecāki to negrib darīt, jo dēls ir apprecējies un kļuvis, ļoti nelaipns pret saviem vecākiem.

Man patika:

•  Ka tēvs aizstāvēja māti. Viņi viens par otru rūpējās
• Spilgtie tēli. Lai arī nebija aprakstīts, kāds kurš izskatās, bet no viņu sarunām varēja daudz spriest kāds cilvēks ir pēc rakstura.
• Teksts, jo tas bija vienkārš un viegli saprotams. Ja Skroderdienās bija grūti sekot, kas ko saka, tad šeit to darīt bija viegli, jo visbiežāk saruna notika starp diviem cilvēkiem.

Man nepatika:

• Ka Ieva un Edvarts ar viltus vēstuli, panāca, ka vecāki māju atstāj viņiem
• Edvarta necieņa pret vecākiem:

1. Viņš izkrāpa māju, kas man neliekas normāli
2. Izcirta kokus pie mājas, lai tik iegūtu sev peļņu
3. Izlika vecākus no mājas un viņiem nācās dzīvot pirtiņā. Tas man likās tik skumji.

•  Ieva, viņa bija tik iedomīga, kas meklēja labumu tikai sev. Viņa nekrietni izturējās pret vecākiem
• Tiesas lēmums, jo man liekas tas bija netaisnīgs.

Lugas abas interesantas, bet viena otrai pretēja. Manuprāt vieglāk lasīt mana vecuma bērniem ir  Indrānus, Skroderdienas vieglāk lasīt būs vecākiem bērniem kā es.

Zaļā grāmata

Grāmatā aprakstītas kalpa zēna Jāņa septiņi gadi četrās dažādās saimniecībās, kurās viņš strādāja sākumā par cūkganu, pēc tam jau par lopu ganu. Man bija interesanti lasīt, kā kādreiz cilvēki laukos dzīvojuši, cik viņiem bija smagi jāstrādā, lai nopelnītu sev iztiku. Man liekas, ka tagad laukos dzīvot ir vieglāk, jo ir pieejama tehnika ar kuras palīdzību var ātrāk un vieglāk darbu padarīt, bet tajos laikos visu darīja ar rokām un ar zirgiem.

Sākumā domāju grāmatu noteikti nelasīšu, jo man nepatiks, lasīt par vecajiem laikiem, bet sāku lasīt un man iepatikās vien vairāk,protams, bija vietas, kas bija garlaicīgākas. Grāmatas teksts lasās ļoti viegli un tas ir viegli uzverams, varbūt jaunākiem bērniem par mani būtu par garlaicīgu.

Man patika:

• Ka tika pieminēti dažādi svētki(Jurģi, Jāņi,Zaļumu svētki) un tie aprakstīti kā tie svinēti. No visiem svētkiem, kas bija minēti šobrīd mēs svinam vairs tikai Līgo un arī nē tā kā senos laikos.
• ka tika aprakstīti dažādi amati – kurpnieka, grāmatu labotāja, koka figūriņas. Visinteresantākais no amatiem man liekas, ka bija grāmatu labotāja amats, ka tas prasīja visvairāk tieši pacietības.
•  Ka aprakstītas cik dažādas ir saimniecības un viņu saimnieki. Man visvairāk patika saimniecība Āriņas, kurā viņi uzturējās tikai gadu, jo saimniecība bija pavisam jauna, kurā bija vēl ļoti daudz darbi jādara, lai to iekoptu. Man liekas tieši šī saimniecība bija visinteresantākā, jo notika visvairāk visādas darbības un kurā varēja labāk iepazīt Jāni un viņa mammu.
• Ka aprakstītas dažādas slimības ar kurām slimoja tajos laikos(kašķis, masalas un augoņi) ar to visu saskārās arī mūsdienās
• Ka aprakstītas kā notikušas kāzas un arī bēres
• Ka cilvēki izdomāja viss kaut ko lai atvieglotu sev ikdienu, piemēram tika izgudrots kartupeļu mizojamais, kas protams nekam nederēja, bet tais laikos liekas cilvēki vairāk spēja izdomāt visu ko kā sev atvieglot ikdienas darbus.

Man nav konkrētas lietas, kuras man grāmatā nepatiktu, jo tādas nebija.

Kalpa zēna vasara

Stāsts „Kalpa zēna vasara” ir stāsts par zēnu vārdā Jānis, kas ir pats autors. Autors stāstā izstāsta kādas savas vasaras piedzīvojumus strādājot lauku sētā. Zēns strādā smagi, bet saimniekam tā neliekas, ka zēns būtu strādājis smagi. Man gan liekas, ka viņš strādāja smagi un tik cik viņa spēkos bija un vēl drusciņ. Bet saimniekiem, liekas, ka vienmēr var labāk strādāt, tik par darbu maksāt negrib. Man liekas nebija godīgi, ka Jānis par vasaras darbu saņēma tikai 35rubļus un atlikušo naudu kaut kad vēlāk.

Man patika:

• Spilgtie tēlu rakstura raksturojumi, kuros cilvēks tika noraksturots gan vizuāli, gan arī varēja saprast kāds viņš pēc rakstura
•  Mārtiņš, kurš bija cilvēks gados, bet kurš lieliski mācēja saprasties ar gados jaunāko Jāni. Kurš  manuprāt deva Jānim vērtīgus padomus gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Mārtiņu raksturo šis teikums „Vai dievam dienu trūkst, vai saimniekam darba?”. to viņš gribēja iemācīt arī Jānim. Man gribas piekrist šim Mārtiņa teicienam un pie tā arī pieturos ikdienā.
• Gatavošanās Līgo svētkiem un to svinēšana. Tā kā Līgo svētki tuvojas atkal(grāmatu lasīju Līgo svētku laikā), tad bija interesanti lasīt, kā tie svinēti kādreiz, kā tiem gatavojās.
•  Jāņa un Almas mīlestība. Tā bija tik patiesa un neuzspēlēta.

Man nepatika:

•  Saimnieks Pēteris Grants, jo viņš bija man liekas, ka ļoti mantkārīgs, bet tai pat laikā slinks. Viņš reti, kad piedalījās darbos, visus darbus viņam padarīja citi.

Stāstu iesaku izlasīt jebkāda vecuma bērnam, jo stāsts pastāstīs, ka ar darbu un neatlaidību var panākt daudz. Darbs laukos  ir grūts un smags ne tikai fiziski, bet morāli.

Labā un Ļaunā skola, 3. Pēdējās Laimīgās Beigas

Stāsta galvenais uzdevums ir Agatei un Tedrosam ir jāatņem Sofijai gredzens, kurš rotā viņas pirkstu šobrīd un tas jāiznīcina. Jo tikai tā tiks iznīcināts ļaunais Skolas direktors, ja tas netiks izdarīts, tad labajam draud beigas. Kurš gan to grib, lai pār pasauli valda tikai ļaunais, es noteikti to negribu, pār pasauli jāvalda labajam.

Grāmatai ir trīs daļas, visinteresantākā man likās 3.daļa, jo tur atklājās vis kaut kas interesants, lai gan man ik palaikam bija aizdomas, vai Agate un Sofija nav māsas, bet tad domāju tas nav iespējams, bet ir gan.

MAN PATIKA 1.DAĻĀ

• Sofijas un direktora mīlestība. Sofijas ietiepība un direktora izpatikšanai viņai. Šī mīlestība man jau no paša sākuma nelikās īsta. Sofija to darīja tikai dēļ, ka nevēlējās palikt viena.
•  Skolēnu neapmierinātība, ka viņi tagad ir ļauni, kuram gan gribas būt ļaunam visu laiku un dzīvot drūmos apstākļos. Man neliekas, ka piespiest otru kļūt ļaunam ir labi, kāpēc vispār jābūt ļaunam.
•  Agate=Edgars, Tedross=Essa. Viņu iekļūšana skolā. Iekļūšana skolā bija piedzīvojumiem un bailēm pilna, tāpēc man liekas, ka tas bija svarīgākais notikums, kuram noteikti bija jāizdodas un tas izdevās.

MAN NEPATIKA 1.DAĻĀ

• Stefans sagūsta Agatu, Tedrosu un Kalisu un tos pakļauj mocībām.
• Lēdija Leso pārliecina Sofiju kļūt ļaunai. Leso caur Sofiju man liekas gribēja piepildīt savu nepiepildīto sapni.
•  Ariks. Bija piedzīvojis smagu bērnību, tāpēc viņam iekšā sēdēja ļoti liels ļaunums un viņam visiem gribējās darīt pāri. Nepatīk man tādi cilvēki.

Sofija ir dabūta no skolas prom, bet nu ir grūtākais uzdevums man liekas, kas jāveic Agatei ar Tedrosu jāpārliecina viņa gredzenu sabojāt.

MAN PATIKA 2. DAĻĀ

•  Agates un Tedrosa atgriešanās pir Tedrosa mātes. Agate skaidro Sofijai kā veidojas attiecības. Man liekas nevienu draudzību mākslīgi izveidot nevar, vai nu tā ir vai nav.
• Tedross atgriežas pie Agates.Man jau vienu brīdi likās, ka Tedross Agati pametīs, bet tā nenotika, jo viņš viņu mīlēja.

MAN PATIKA 3. DAĻĀ

•  Agate novērtē savu māti un Līgas komandu. Lai arī Agate savu māti novērtēja tikai pēc viņas nāves, bet viņa beidzot saprata, ka viņa vienmēr darījusi visu, kas viņās spēkos.
•  Tedrosa mammas atdzīšanās dēlam. Lai arī sākumā satikšanās nebija skaista, bet Tedrosam izrunājoties ar mammu, daudz kas mainījās. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka izrunāšanās var mainīt daudz ko.
•  Pelnrušķītes stāsts. Tas bija ļoti pamācošs un arī atklāja man daudzas lietas, ko es nezināju.
•  Vanesas un Kalisas pasaka. Šī daļa bija, kura man grāmatā patika visvairāk. Beigas nespēju lasīt neraudot.

MAN NEPATIKA 3.DAĻĀ

•  Sofijas atgriešanās ļaunajā skolā, kurā viņa ievieš visādus jaunumus. Es joprojām nesaprotu, kāpēc Sofija tur atgriezās, vai tiešām bailes no vientulības viņai bija tik lielas?
• Cīņa. Kuram gan patīk cīņas, man noteikti nē. Tāpēc tā daļa man nepatika.

No visām trīs grāmatām šajā sērijā, šī man patika vislabāk un bija visvieglāk lasīt, kaut arī grāmata ir visbiezākā no visām.

Grāmatu iesaku tiem, kam patīk fantastika, bet arī tiem, kam patīk piedzīvojumi tā patiks.

Viss, itin viss

Stāsts par meiteni vārdā Madelīna. Meitene ir slima, tāpēc viņa visu savu dzīvi pavada mājā, kura ir pielāgota viņas vajadzībām. Meitene daudz lasa. Kaimiņmājā ievācas jauna ģimene, kurā ir divi bērni. Madija un Olivers iepazīstas un iemīlas viens otrā. Viņu mīlestībai ir vairāki šķēršļi, bet vai viņus tas attur. Nē.Bet vai patiesām Madija ir slima?Vai par tādu viņu uztaisa mamma? Lasi grāmatā

Man patika:

• Madijas un Olivera iepazīšanās,tā bija tik nepiespiesta un nesamākslota.Tā nebija strauja,bet viss noritēja lēnām,jo Madija bija slima un Olivers viņu negribēja nekādi ievainot
•  Madijas un Karlas uzticība viena otrai,noslēpumu glabāšana.Karla bija tā,kas palīdzēja Oliveram ar Madiju satikties.Man bija tik žēl, ka Madijas mamma padzina Karlu,jo viņa bija atļāvusi Madijai tikties ar Oliveru, par ko mamma neko nezināja,jo Madija zināja mamma neļaus viņai tikties
•  Ka Madija kopā ar Oliveru aizmuka uz Havaju salām,kur pavadīja lielisku dienu.Madija tik daudz ko jaunu ieraudzīja apkārtnē un tik daudz jaunas sajūtas sajuta,kuras viņas bija liegtas līdz šim brīdim
• Madijas un Olivera satikšnās pēc 5mēnešu klusēšanas. Man liekas viņu starpā valdīja īsta mīlestība

Man nepatika:

•  Ka mamma meloja visu Madijas dzīvi par viņas slimību,jo tādas nebija.Es saprotu mammu,viņa gribēja meitai tikai labu,bet vai ieslēdzot meiteni mājā var izdarīt labu.Man jau liekas nē.Madijai nekas nenotiktu,ja viņa ietu laukā un dzīvotu pilnvērtīgu cilvēku dzīvi,bet nu tas bija atņemts.Negadījums ar tēti un brāli,bija negadījums,bet mamma to nespēja pārdzīvot, tāpēc meitu sargāja,bet man liekas par daudz.Tāpēc arī Madija beigās aizbrauca prom,mammu pametot vienu. Vai to mamma bija pelnīju? Nezinu, gribas jau teikt nē, jo mamma viņu sargāja un ļoti mīlēja, no otras puses jā, jo mīlēt jau var arī bērnu tik ļoti neuzmanot.

Grāmatu iesaku izlasīt visiem, kam patīk grāmatas par mīlestību. Cik pirmā mīlestība ir skaista, kā viņā var apdedzināties vismaz pēc vecāku domām, bet man liekas ik katram ir jāļauj kādreiz kļūdīties, jo no kļūdām mēs mācamies.Grāmatā nav ilustrācijas un šoreiz man viņas nemaz nepietrūka, jo teksts bija tik aizraujošs un saistošs, kas manu iztēli ieslēdza pats. Brīžam likās skatos kādu super foršu jauniešu filmu

Stāsts nedaudz atgādināja stāstu par Salātlapiņu, jo arī tur meitene bija ieslodzīta un viņai nebija ļauts iemīlēties puisī, bet Salātlapiņa iemīlējās un aizbēga

Slepenais draugs

Grāmata ir par meiteni Deiziju. Deizija ar savu ģimeni dodas aizraujošās brīvdienās uz Upmalu kempingu. Deizija uzzina, ka kempingā ir kucēni, vienu no viņiem viņa ļoti iemīļo un nosauc kucēnu par Bārniju.

MAN PATIKA

•  Stāsts, jo tas ir par manu mīļāko suņu šķirni, kas ir vācu aitas suns
• Ka mazais suņu puika bija ļoti, ļoti draudzīgs un smieklīgs man tādi suņi patīk
• Ka Bārnijs vairākas reizes izmuka no sprosta kur viņš dzīvoja ar mammu, brāļiem un māsām, lai satiktu Deiziju. Tas bija ļoti mīļi un smieklīgi.
• Kad kucēns izmuka no būra, viņš aizskrēja līdz Deizijas ģimenes teltij un pamodināja Deiziju. Kucēns pamodinot ģimeni izglāba to no plūdiem, kas tuvojās. Manuprāt, kucēns rīkojās drošsirdīgi, lai arī pats bija mazs un ārā lija lietus, viņš devās glābt cilvēkus, kurus mīl.
• kad Deizijas brāļa draugs paprasīja vai tas ir viņu suns un tētis atbildēja, ka laikam. Man liekas, ka tētis pieņēma pareizo lēmumu, ka kucēnu beidzot uzskatīja par savu un gatavu ņemt līdzi uz mājām.

MAN NEPATIKA

• Ka sieviete viņu neņēma tikai tāpēc ka viņam esot noļukusi auss. Man liekas vērtēt suni pēc izskata ir diezgan muļķīgi, tāpat kā cilvēkus pēc izskata. Galvenais ir, kas dzīvniekā vai cilvēkā ir iekšā.

Grāmatu iesaku izlasīt visiem suņu mīļiem. Grāmata man patika un tā ierāva sevī iekšā, man visu laiku gribējās uzzināt kas notiks tālāk. Man patika ilustrācijas.

Nindzja Timijs un nozagtie smiekli, 1

Grāmata ir par kaķi vārdā Timijs un viņa draugiem, ūdeļpuiku vārdā Simons un sivēnbrāļiem Jaspers un Kaspers. Vēl grāmatā ir zilais trusis, kas grib nozagt smieklus. Kādēļ trusis grib nozagt smieklus izlasīsi pats, ja izstāsīšu Tev vairs nebūs interesanti lasīt.

MAN PATIKA:

• Ka rotaļlietu izgatavotājs Alfrēds izglāba Timiju no sargiem, kas viņu gribēja vest uz cietumu, bet Alfrēds sargus nobūra un aizveda Timiju uz savu rotaļlietu darbnīcu, kur viņi sāka draudzēties. Tas man likās no Alfrēda puses ļoti mīļi un draudzīgi
• Kaķene Floresa, jo viņa bija līdzīga Timijam arī izgudrotāja  un viņa izgudroja sev lidmašīnu

MAN NEPATIKA:

•  Zilais trusis,jo viņš nozaga bērnus, bet pēc kāda laiciņa bērni atgriežas bez smieklu  spējas. Smieklus bija nozadzis Zilais Trusis, lai radītu sev dvēseli, manuprāt, smiekli ir pats svarīgākasi uz pasaules. Man negribētos dzīvot Pasaulē, kur nevaldītu smiekli, jo tad liktos viss tik drūmi.

Bet ja zilais trusi nebūtu, tad grāmata būtu garlaicīga un neiteresanta  

•  Gribuļu brālēni un iguānas, jo viņi darīja sliktas lietas

Grāmatas vāks ir grāmatai atbilstošs ,ilustrācijas ir krāsainas, man viņas patika. Grāmata patiks gan meitenēm, gan puišiem, jo tajā ir daudz dažādi piedzīvojumi. Grāmatas teksts ir viegli lasāms, tāpēc grāmata patiks arī jaunākiem bērniem par mani.

Nindzja Timijs un baltā pērtiķa noslēpums, 3

Man patika:

• Ka pat ja pirāti sākumā uzbruka nindzjām, tad grāmatas beigās viņi palīdzēja cīņā ar balto pērtiķi. Tas man likās jauki, jo parasti pierasts grāmatās lasīt, ka pirāti ir sliktie, tad šajā grāmatā tā nebija.
• Ka pirāti aplaupīja bagāto un daļu paturēja sev, bet pārējo atdeva nabadzīgajiem cilvēkiem, tas man likās mīļi un jauki no pirātu puses.
• Ka Timijs labprātīgi atdeva medaljonu Baltajam pērtiķim.

Man nepatika:

• Pantermeitene Estere, jo viņa sākumā palīdzēja nindzju komandai, bet tad nostājās pret viņiem un sāka palīdzēt Baltajam pērtiķim. Viņa tā darīja, jo gribēja būt uzvarētāja, jo viņa domāja, ka sliktie uzvarēs.

Grāmatā daudz krāsainu ilustrāciju, kas patiks mazajiem lasītājiem. Grāmatu lasīt ir ļoti viegli, tāpēc to iesaku gan sava vecuma bērniem, gan jaunākiem, vecākiem varētu jau būt garlaicīgi.

Džeimss un milzu persiks

Grāmatas galvenais varonis ir Džeims Henrijs Troters. Viņam ir laimīga ģimene (viņš dzīvo pie okeāna), kādu dienu viņa vecākus apēda liels degunradzis, tad Džeims Henrijs Troters tika aizvests pie tantes Švammes un tantes Šķeistas.

MAN PATIKA

• ka varēja iztēloties, ka dažas vietas izskatās, kā piemēram kad viņi nokļuva Amerikā. Man pašai ļoti gribas nokļūt Amerikā, jo man liekas, ka tur ir ļoti skaisti un daudz ko interesantu var redzēt.

MAN NEPATIKA

• Kā izturējas pret Džeimsu tante Švamme un tante Šķeista, jo tas man likās, ka tā ir sava veida vardarbība.
•  Simtkājis, jo man viņš likās ļoti iedomīgs un pārāk lepns

Grāmata man nepatika un bija ļoti grūti lasīt, jo bija daudz dīvainas un nereālas lietas.

Grāmatā bija daudz ilustrācijas, bet tās man nepatika, jo no tām neko nevarēju saprast.Tā kā man pašai grāmata nepatika, tad diemžēl citiem to ieteikt nevaru.  

Sliktais tētis

Lopu ekspresis

Šo grāmatu vispār lasīt negribēju, jo aizmugurē esošā anotācija mani galīgi neuzrunāja, jo likās, ka man nebūs interesanti lasīt grāmatu par Latvijas vēsturi un Ameriku. Bet nenožēloju ne mirkli, ka grāmatu esmu izlasījusi un man tā patika.

Šī ir otrā grāmata ko izlasu no šī autora, pirmā bija Havanas kaķu karalis, kura man patika gan saturiski, gan rakstīšanas stils, likās viegli uztverama, tāpēc nolēmu riskēt.

Grāmatai ir divi galvenie stāsti, kas man sākumā ļoti traucēja uztvert tekstu, bet līdz beigām jau pieradu, bet man labāk patiktu lasīt atsevišķi.

Pirmais stāsts ir par latviešu puisi Pēteri, kas ir pats autors. Kā viņš nonāk Ņujorkā un sāk savas darba gaitas lielā uzņēmumā. Stāsts par mīlestības priekiem un bēdām, par darbu bankā cik tas ir stresains un atbildīgs. Par puiša bailēm, ja tiks atlaists, viņam būs jāatgriežas Latvijā, ko viņš nevēlas. Man liekas, ka stāsts parāda, kāda ir realitāte mūsu vecākiem darbā, kā viņi streso par neizdošanos darbā vai arī cik viņi ir priecīgi, ja darbā viss veicas.

Otrs stāsts ir par latviešu izsūtīšanu uz Sibīriju, tā kā esmu izlasījusi grāmatu „Starp pelēkiem toņiem”, tad man bija interesanti to visu lasīt, kā tas bijis Latvijā un konkrēti Pētera ģimenē. Šeit gan bija viss mazāk aprakstīts kā otrajā grāmatā, bet ne mazāk aizraujoši. Man gribējās redzēt komiksu pašu, ko Pēteris rakstīja, bet to nekur grāmatā nemanīju. Man patika stāstu lasīt, jo šeit varēja uzzināt, kāds bija latviešu ģimenes ceļš uz Sibīriju, cik daudz meitenēm nācās pārdzīvot. Tāpat bija interesanti lasīt, kā viņas atbēg uz Latviju un mēģina te turpināt mācības, bet tas īsti neizdodas.

Šoreiz nebūs konkrētas lietas, kas man patika vai nepatika, jo grāmata man patika un iesaku izlasīt ikvienam, kuram interesē Latvijas vēsture un tieši  okupācija.

Grāmatā ir nedaudz ilustrācijas, kas atsvēra komiksu trūkumu. Grāmatu iesaku ik vienam Latvijas iedzīvotājam izlasīt, lai uzzinātu, ko mūsu senči ir pārdzīvojuši, lai Latvija kļūtu brīva.

Robinsons Krūzo

Stāsts par Robinsonu Krūzo, kuram sapnis ir kļūt par jūras braucēju. Ceļš līdz tam nav viegls un ir piedzīvojumiem pilns. Galvenais notikums norisinās uz vientuļas salas.

MAN PATIKA

• viņa neatlaidība, viņš nekad neapstājās pie neveiksmēm, ja tādas gadījās. Man gribētos būt kā viņam būt cīnītājam un nepadoties pie neveiksmēm.
•  viņa mērķtiecība sasniegt savu mērķi. Viņš bija nodomājis kļūt par jūrasbraucēju, lai arī vecāki tam iebilda, viņš to īstenoja pārvarot vairākus šķēršļus. Man liekas, ka katram no mums ir jātiecas uz savu mērķi, lai vai kādi šķēršļi būtu jāpārvar, lai vai kā citi mūs no tā censtos atrunāt. Jo tikai darot mēs gūstam pieredzi.
• kā viņš spēja izdzīvot uz salas 28 gadus. Es nedomāju, ka es to spētu izdzīvot uz vientuļas salas tik ilgu laiku, liekas es to pat neizdarītu nedēļu. Bet viņš tur paplašināja savu saimniecību, dzīvoja kā tāds karalis.

es tikai varu apbrīnot cik Robinsons Krūzo bija mērķtiecīgs un apņēmīgs, lai sasniegtu to ko viņš vēlas sasniegt.

Grāmatu iesaku tiem kuriem patīk piedzīvojumi. 

Drosmīgais kaķēns

Grāmata ir par kaķi vārda Karamele, kurš ir savainojis savu pakaļkāju.

MAN PATIKA:

• Ka abas māsīcas paņēma kaķēnu uz klīniku, lai varētu pārbaudīt vai kaķēnam viss ir kārtībā. Viņas neatstāja kaķēnu bezpalīdzīgā stāvoklī, bet rīkojās, kas manuprāt ir pareizi darīt, jo nevar atstāt dzīvnieku uz ielas, lai tas ciestu sāpes, jo dzīvnieks nevar palūgt palīdzību, kā mēs cilvēki.
• Ka kaķēns bija draudzīgs pret Helēnu, jo viņa pret kaķēnu izturējās ļoti maigi un draudzīgi. Helēna ar kaķēnu runāja maigā balsī, lai to nesabiedētu, jo kaķēnam nepatika lieli trokšņi, kas viņam atgādināja par notikumu ar mašīnu. Manuprāt Helēna bija kaķēna uzticamības persona, viņš paļāvās uz viņu, ka viņa pasargās no visa un parūpēsies par viņu.
•  Ka Hanija vispirms paprasīja vai kaķēns drīkstētu pie viņām palikt uz dažām nedēļām jo viņa domāja ka pie viņas māsīcas Lūsijas viņš neizturēs pat dienu, jo beidzot tika paprasīta atļauja paņemt kaķēnu, nevis ņēma pa kluso. Man liekas pa kluso ņemt otra dzīvnieku nav labi, jo tā saimnieks var uztraukties, kur pazudis viņa mīlulis.
• Ka vecmāmiņa pateica Hanijai par Karameles pazušanu un izstāstīja, kā tas viss notika. Man tas patika, jo vecmāmiņa neko neslēpa, jo tik pat labi viņa varēja samelot. Man liekas, ka taisnība jāsaka vienmēr, lai gan sekas varbūt nepatīkamas.

 MAN NEPATIKA

• Ka kaķēnu turēja tikai virtuvē, jo, manuprāt, kad mamma un Hanija bija mājās, viena no viņām varēja pieskatīt kaķēnu, lai viņš nelēkātu apkārt un nesavainotu kāju vēl vairāk.
• Ka Hanija staigāja un meklēja Karameli, bet Karamele izdzirdot Hanijas saucienus uz tiem neatsaucās, jo baidījās no mašīnu trokšņiem. Man liekas, ka tas ir pavisam normāli, ka baidās, bet savas bailes ir jāpārvar, ja tev tuvumā ir tavs saimnieks.

Grāmatā bija melnbaltas ilustrācijas, kuras man patika un kuras man gribējās izkrāsot.

Grāmatu lasīt ir viegli un aizraujoši, tāpēc to iesaku izlasīt mana vecuma bērniem.

Eldsālas hronikas. Vilkaču noslēpums, 2

Kristīna Olsena kā rakstniece man iepatikās jau no pagājušā gada stafetes, jo līdz tam es nebiju uzdrošinājusies grāmatu paņemt no plaukta un domāju, ka arī neuzdrošinātos.

Katrā grāmatā ir viens galvenais notikums, kurš tiek atrisināts un tāpēc man arī stāsti patīk. Stāsts nav samudžināts kā citiem autoriem. Arī galvenie varoņi ir maz, bet visi viņi ir spilgtas personības. Katram no viņiem ir sava loma, bez kuras stāsts nebūtu tāds kā ir.

Jāsaka godīgi, ka grāmata brīžam iedzen bailes, bet tik ļoti esi grāmatā iekšā, ka nespēj atturēties, lai nelasītu tālāk. Tā visu laiku uztur intrigu, nav tā kā jau sākumā zini iznākumu un tāpēc man patīk.

Grāmatas beigas man lika raudāt, jo man likās vectēvs aizies, bet tā tomēr nenotika.

Grāmatā nav ilustrācijas, kuras man īstenībā nemaz nepietrūka, jo diezgan labi visu darbību spēju iztēloties tāpat, bet domāju, ka jaunākiem lasītājiem kā es ilustrācijas pietrūkst, jo tās palīdzētu vieglāk uztvert tekstu.

Grāmatu iesaku lasīt tiem kam patīk baisie piedzīvojumi.

Eldsālas hronikas. Mūmijas mīkla, 3

Stāsta turpinājums iepriekšējām grāmatām. Grāmatas galvenie varoņi tie paši iepriekšējie, bet kā ierasts stāstam ir viens galvenais notikums, kurš tiek atrisināts. Šoreiz galvenais notikums bija baiss, vismaz man tā likās, jo man nepatīk spoki un mirušo dzīve.

Tātad jāatrisina šoreiz bija, kur pēkšņi pilsētā radās mūmijas un briesmīgie zirnekļi un kā no tiem tikt vaļā, lai pilsētā atgrieztos mierīgā dzīve. Uzdevums nav viegls, bet galvenajiem varoņiem tas izdodas atrisināt, manuprāt, viegli, ātri un galvenais,ka veiksmīgi.

MAN PATIKA:

•  Ka Fabiāns aizveda Herbertu un Salliju uz Franciju ceļojumā, lai arī ceļojums nebija kā sākumā domāts, kā izklaides un atpūtas brauciens, bet man liekas, viņi tāpat daudz ko paguva apskatīt. Galvenais, ka viņi tur uzzināja daudz ko par mūmijas mīklu, jo tā informācija, ko viņi tur ieguva, man liekas viņiem ļoti daudz palīdzēja, tāpēc tik ātri viss izdevās atrisināt, ja viņi mēģinātu to risināt uz vietas, domāju, ka paietu ilgāks laiks.
•  Ka Aleksandrs palīdzēja atrisināt mīklu. Bez viņa palīdzības domāju, ka tas tik ātri neizdotos
•  Ka Potoss kārtējo reizi dalījās sev zināmajā informācija, jo viņš bērniem izstāstīja daudz ko interesantu. Man patīk tādi cilvēki, kas ar savām zināšanām dalās ar otru, tā palīdzot otram.

MAN NEPATIKA

• Ka Mūmijas uzbruka nevainīgiem cilvēkiem. Man nepatīk, ja cieš nevainīgi cilvēki.

Grāmatu iesaku lasīt tiem kam patīk baisie piedzīvojumi. Grāmatā nav ilustrācijas, kas īstenībā pietrūkst, jo mazākiem bērniem tās varbūt labāk palīdzētu izprast tekstu.

Putekļu grāmata. La Belle Sauvage

Grāmata par puisi Malkonu, kurš manuprāt ir ļoti gudrs un apķērīgs savam vecumam. Malkoms ir nedaudz vecāks par mani, bet es nevarētu iedomāties sevi viņa vietā, man nebūtu tādas apņēmības un tādas drosmes veikt visu ko viņš veica.

Man patika:

• Ka Malkoms sapratās ar visiem cilvēkiem un spēja palīdzēt, kad tas bija nepieciešams. Viņš lieliski sapratās ar pieaugušajiem un varēja nodot tiem svarīgu informāciju. Viņš darbojās kā maziņš spiegs.
•  Liras glābšana. Sākoties plūdiem. Malkoms kopā ar Alisi mazuli izglāba  no Bonevila rokām.
• Plūdi. Ka Alise ar Malkomu spēja parūpēties par mazuli, lai arī paši bija bērni. Viņi iebruka aptiekā, kur pabaroja mazuli un paņēma visas lietas, kas noderētu mazulim. Viņi vispirms domāja par mazuli, bet par sevi aizmirsa.
•  Liras glābšana no klostera. Tā laikam bija pati satraucošākā vieta visā grāmatā, man tik ļoti bija bail, ka viņiem neizdosies Liru izglābt, bet viņiem tas izdevās ļoti lieliski.
• Alises glābšana no Bovila, ka Malkoms neskatoties uz to ka viņš ir tikai bērns spēja stāties pretī tādam briesmīgam cilvēkam.
•   Alises un Malkoma draudzība, lai arī sākumā viņi nebija nemaz draugi, tad beigās viņi bija labi draugi, jo viss notiekošais viņus bija satuvinājis

Man nepatika:

• Aleksandra līga. Jau no paša sākuma man šīs līgas cilvēki nepatika, jo viņi bija sliktie. Bet tad, kad Endrū nosūdzēja, ka alā ir Lira, tad vēl vairāk man viņi nepatika, jo viņi gribēja atņemt labiem cilvekiem Liru.
• Bonevils un Bērnu aizsardzības birojs – cilvēki, kuri grib dabūt rokās Liru.

Grāmatā nav nevienas ilustrācijas, kas man šoreiz pietrūka, jo grāmata ir pietiekoši bieza, lai man gribētos apskatīties kā tas izskatās vizuāli.

Grāmatu nezinu vai iesaku citiem, jo līdz pusei lasīju un neko no grāmatas nesapratu, bet grāmatas otrā daļa kļuva daudz interesantāka. 

Bruņurupuči bez gala

Stāsta galvenā varone ir meitene Aza, kura dzīvo kopā ar mammu, tētis ir miris, bet meitene joprojām pēc viņa ilgojas. Azai ir draudzene Deizija, kas brīžam mani kaitināja ar savām izdarībām. Aza ir gudra meitene, kura sapņo par mācīšanos augskolā, bet saprot, ka mācību maksa ir liela un neko daudz viņa nevar gribēt, bet vienmēr tak var sapņot un vēlēties. Vai ne? Aza un Deizija kāda notikuma rezultātā satiekas ar Azas vecu draugu, kurš ir ļoti bagāts un te nu piedzīvojumi var sākties. Nē te nebūs, ka nabaga meitene par visu varu vēlas kļūt par bagātnieka draudzeni. Te būs viss daudz dabiskāk.

Man patika:

•  Azas un Deizijas draudzība, lai arī meitenes bija ļoti atšķirīgas, bet viņas viena bez otras nevarēja. Viņas strīdējās un atkal salaba. Viņas piekāpās viena otrai, jo intereses viņām īsti nesakrita. Lai vai kādi šķēršļi viņām bija jāpārvar viņas savu draudzību spēja saglabāt. Man liekas mūsdienās, ļoti daudzi nespēj noturēt ilglaicīgi draudzību, kur vēl, ja intereses ir dažādas. Bet grāmatas meitenes to spēja.
• Azas draudzība ar Deivisu. Tā bija tik nesamākslota un neuzspiesta. Man patika, ka Deiviss, lai arī būdams bagātnieks nenonicināja Azu, jo viņa bija vienkārša meitene, turklāt slima. Domāju daudzi puiši mūsdienās ar tādu meiteni kā Aza nemaz negribētu draudzēties. Abus viņus saistīja tuvu cilvēku zaudējums. Pašās grāmatas beigās neiztiku bez asarām, kad Deiviss paziņoja, ka dodas prom no pilsētas. Man gribas domāt, ka viņu draudzība turpinājās arī no attāluma.
•  Azas draudzība ar Deivisa mazo brāli Noa.  Aza spēja uzklausīt Noa un nomierināt, ka viss būs labi, kaut pati zināja, ka nekas nebūs kā bijis.

Man nav nekas, kas grāmatā nepatiktu. Grāmata bija viegli lasāma un mīlestības pilna.

Grāmatā nav ilustrācijas, tāpēc tā kādam var likties garlaicīga, bet nē tā nav garlaicīga, jo tā liek domāt.

Grāmatu iesaku izlasīt jebkuram Latvijas pusaudzim, tā viņam būs pamācoša.

Slīdošās kāpnes

Stāsts par meiteni Signi, kura no laukiem pārceļas uz Rīgu. Signei Rīgā viss jauns, jāiepazīstas ar pilsētu un jāuzsāk 12. klase, bet visam pa vidu jaucas domas par vecāku šķiršanos, lai arī tā notikusi sen, Signi tā neliek mierā. 
Man liekas, ka Signe par daudz uztraucās par savas vietas izkarošanu klasē un skolā, jo viņa bija skaista un gudra meitene. Viņa negribēja nokļūt atstumto grupā, kuram gan gribas tur nokļūt, man arī nē. Manuprāt skolā Signei veicās ļoti labi, gan ar draugu iegūšanu, gan ar mācībām, viņa bija mērķtiecīga, bet arī viegli ietekmējama. Viegli ietekmējama es domāju tā, ka mamma viņai sastāstīja visādus brīnumus, lai tikai viņa neveido attiecības ar Ervīnu, jo tām neesot nākotne. Man liekas, ka mamma rīkojās nepareizi, jo viņa varēja ieteikt kaut ko, bet nevis likt izbeigt attiecības. Beigās jau es sapratu kāpēc mamma tā rīkojās, bet man liekas, ka mammai tā nevajadzēja darīt tāpat, tas, ka viņai dzīvē nebija veicies ar vīriešiem, nenozīmēja, ka Signei neveiksies. Signe ir tomēr cita personība. Jā vecāki grib bērnus no visa pasargāt, bet varbūt nevajag tik ļoti jaukties iekšā bērnu dzīvē.
Man patika:

• ka Signe salaba ar tēti un izrunāja visu, kas bija noticis, jo līdz tam Signe zināja tikai mammas versiju, kāpēc ģimene izjukusi, kā beigās izrādījās ne jau nu tētis bija tas sliktais.
• Ka Ervīns Signei paskaidroja teksta uzdevumu par laiku. Arī man šie uzdevumi ne īpaši patīk, bet izrēķināt protu.
• Ka stāsts bija reālistisks, jo tā var notikt arī reālajā dzīvē

Grāmata patiks labāk un saprotama būs vecākiem bērniem kā es. Grāmata patiks tiem, kuriem patīk grāmatas par jauniešiem, par skolas dzīvi, kur viscaur iet romantika.
Grāmatā nebija ilustrācijas, bet teksts ir tika aizraujošs, ka bez tādām lieliski var iztikt. Grāmatas vāks saprotams, kad grāmata ir izlasīta, vismaz man.
Nebūsim indivīdi uz slīdošām kāpnēm, bet būsim mēs paši ar savām domām!

Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lodā atkal, 3

Turpinām ceļot kopā ar Brālīti un viņa draugu Karlsonu piedzīvojumos. Šī trešā grāmata man no visām trijām grāmatām likās viss garlaicīgākā, jo notika vismazāk Karlsona nedarbu.

MAN PATIKA:

• Ka Brālītis vienmēr gribēja pasargāt Karslsonu
•  Kā Karlsons sadalīja persiku ar brālīti. Karlsons galīgi neprot dalīties un nemaz negrib dalīties, viņš vienmēr domā tikai par sevi. Man liekas viņš ir liels egoists, kurš tikai Brālīti izmanto.
•   Karlsona kārtējā dzimšanas  diena. Karlsons man liekas pats nezināja, kad viņam ir dzimšanas diena, tāpēc to svinēja, kad pašam ienāca prātā un vairākas reizes gadā, jo kuram gan nepatīk saņemt dāvanas. Man ar patīk saņemt dāvanas, bet, ka gadi mainītos vairākas reizes gadā gan negribētos.
•  Kā Brālītis mācīja Karlsonam saskaitīšanu. Man liekas ar tādiem piemēriem visiem bērniem māca saskaitīšanu, vismaz man tā kādreiz dārziņā un arī mājās mamma mācīja, jo tā bija vieglāk saprast.

MAN NEPATIKA:

• Ka Karlsons turpina visur kur vajag un nevajag lielīties
•  Ka Karlsonam mainījās emocijas, viņš uzvedās kā tāds niķīgs bērns, kurš nezin, ko pats grib.

Ilustrācijas man patika un tās lieliski papildināja tekstu, jo ja tās nebūtu man apniktu lasīt, jo šī grāmata kaut kā lasījās ļoti lēnām. Šai daļai bija viens galvenais notikums, pietrūka Karlsona muļķību.

Grāmatu iesaku izlasīt jebkura vecuma lasītājam, katrs atradīs tajā kaut ko interesantu sev.

Karlsons, kas dzīvo uz jumta, lido atkal, 2

Grāmatā turpinām sekot līdzi Brālītim un Karlsonu, kuri dara daudz ko interesantu, viņiem abiem man liekas nekad nav garlaicīgi, Karlsons vienmēr izdomās, kā Brālīti izklaidēt un iepriecināt, kas man liekas baigi lieliski, ka ir tāds draugs, kas neļauj nekad skumt.

Man patika:

• Ka visi noteikumi bija savstarpēji saistīti
• Karlsona mājas tīrīšana. Man tā likās smieklīga, gan kā Karslsons tīrīja Brālīša istabu, gan kā viņš pēc tam komandēja Brālīti savā mājā. Jo īstenībā, viņš jau neko Brālīša istabā nesakārtoja, tik uztaisīja lielāku bardaku, bet Brālītis gan dabūja Karlsona mājā pasvīst.
• Bokas izjokošana ar maizīšu čiepšanu, tas bija tik interesanti izdomāts, beidzot Karslsons parādīja, ka viņš spēj arī kaut ko nopietnu izdomāt, nevis tikai muļķības
• TV un Karlsons. Jā jā es kad biju maza ar domāju kā cilvēks iekļūst tai plakanajā TV, tāpēc Karlsonā saskatīju sevi maziņu. Tā ir viena no manām mīļākajām Karlsona multenes sērijām.
• Kā Karlsons tēloja spoku, tas bija smieklīgi, bet atkal apdomīgi, jo pirms tam viņi kārtīgi abi sagatavojās.
• Ka grāmatas beigās Brālītim iepatikās Mājāzis Bokas jaunkundze, lai arī viņa bija stingra.

Man nepatika

• Ka Karlsons atkal sevi visu laiku lielīja. Bija jau reizes, ka viņš sevi lielīja kad to vajag, bet lielākoties viņš to darīja pa tukšo, jo gribēja būt labāks, kā reāli ir.
• Ka Bokas jaunkundze ieslēdza Brālīti tikai tāpēc ka viņš bija slikti uzvedies. Man jau liekas Brālītis neko sliktu neizdarīja tai brīdī, kad viņu ieslēdza, viņu ieslēdza, jo Bokai nepatika bērni.

Grāmatu iesaku lasīt jebkura vecuma cilvēkam, tā būs interesanta un ļaus atslēgties no ikdienas steigas.

Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta, 1 

Grāmatas galvenais varonis ir Brālītis. Tāpat neatņemama sastāvdaļa ir Brālīša ģimene mamma, tētis, māsa Beta(14g) un brālis Bose(15g). Brālīša labākie draugi ir Gunila un Kristers. Kādu dienu Brālītis satiek Karlsonu un no tās dienas viss izmainās un notiek visādi notikumi.

Man patika:

• kā Karlsons tēloja slimo. Man liekas jebkurš no mums zin cik slimot ir nejauki un tas nav nekas patīkams, bet tā kā slimoja Karlsons, domāju, ka mēs visi saldummīļi gribētu slimot.
•  ka Brālītis ar Karlsonu nomierināja mazo zīdaini, kas bija atstāts viens pats mājās. Beidzot Karlsons parādīja, ka viņš spēj rīkoties ātri, viņš atnesa piena pudelīti mazulim. Beidzot viņš tukši nelielīja sevi, bet rīkojās.
•  ka Brālītim dzimšanas dienā tika uzdāvināts suns, kuru nosauca par Bimbo. Brālītis ļoti ļoti vēlējās sunīti un savā dzimšanas dienā viņš to ieguva. Man liekas, ka brālīša dzimšanas dienas stāsts šajā daļā bija visskaistākais un mīlestības pilnākais. Ja visu laiku likās, ka brālītis kā jaunākais bērns tiek atstumts, tad te varēja redzēt, ka tā nemaz nav, visi viņu mīlēja. Brālim ar māsu protams viņu patika paķircināt, bet tas jau liekas notiek jebkurā ģimenē, ka jaunākais tiek kaitināts.

Man nepatika

•  Ka Karlsons visu laiku sevi lielīja un visu laiku Brālītim visādas muļķības lika darīt. Man tādi cilvēki nepatīk, kas sevi visu laiku liela.

Grāmatā ir skaistas krāsainas ilustrācijas.

Grāmatu iesaku izlasīt ikvienam arī tie kas redzējušas multenes par Karlsonu, jo te bija daudzi stāstiņi citi, ko es multenēs nebiju redzējusi un arī tie stāstiņi, kas redzēti multenēs man te pat labāk patika, jo bija nedaudz citādāk aprakstīti.

Viss būs labi, Made!

Grāmatā divi stāstiņi par kameni vārdā Made. Made ir ļoti ziņkārīga, izpalīdzīga un mazliet neveikla kamene. Tādēļ viņa iekuļas nepatikšanās, no kurām gan viņa viegli tiek ārā un neviens par viņas nedarbiem neko nesaka, kas man likās lieliski, jo tikai tas, kas dara tas var iekulties nepatikšanās, bet galvenais, manuprāt ir tas, ka Made prata no tām izkulties, lai visiem ir labi.

Stāstiņi man patika jo:

• Tie bija pamācoši, ka nevajag aiztikt citu lietas, kaut gribas kādam izpalīdzēt. Bet tā otram var uztaisīt nepatīkamus brīžus. Spilgti tas bija redzams pirms cirka izrādes, kad Made izjauca vairākus iznācienus.
• Otrajā stāstiņā man patika, ka Made ar savu neuzmanību, sabeidza vairākas lietas, bet viņa no visām ķibelēm tika ārā, jo viņa atvainojās un savu kļūdu uzreiz izlaboja.

Abi stāstiņi ir pamācoši, kas vienkāršā veidā pastāsta, kāpēc konkrētas lietas labāk nedarīt, jo otram tas var nepatikt. Ir reizes, kad mēs ar savu palīdzēšanu, otram varam tik visu izbojāt, tāpēc man liekas, ka ja gribi otram palīdzēt vispirms viņam paprasi, nevis dari uz savu galvu. Tāpat, ja dari vienu darbu pārtrauc to darīt, ja skaties kaut ko citu, jo tā vari iekulties tikai nepatikšanās, kā tas bija Madei, kad viņa nokrāsoja Mārīti. Ar šo man ar iet grūti, mamma vienmēr aizrāda, lai daru vienu darbu, nevis 10 darbus uzreiz, jo citādāk rezultāta nav.

Grāmata ir piemērota vairāk jaunākiem bērniem kā es, bet arī man bija interesanti tos izlasīt. Jaunākiem bērniem viņa patiks, jo ir lieli burti un skaistas lielas ilustrācijas, kuras tā vien gribas izkrāsot. Man šāda stila grāmatas patīk palasīt pēc tam, kad esmu lasījusi kādu nopietno grāmatu.

Geek Girl. Viss, kas mirdz, 4

Stāsta pamatā manuprāt ir stāsts par draudzību, par patiesu draudzību un par paša cilvēka būšanu pašam, nevis iedomātu personu.

Man patika:

• Kad Harieta ieradās skolā agrāk kā vajadzēja. Man tas likās smieklīgi, ka viņa bija sajaukusi dienas un arī apģērbs galīgi nebija piemērots skolas apmeklējumam.
• Ka beidzos pilsētā parādījās foto ar Harietu no viņas fotosesijas, tik man liekas tai brīdī viņai “sakāpa” par daudz galvā un tas man nepatika.
•  Harietas brauciens uz Maroku, kurš nebija kārtējo reizi kā viņa bija iedomājusies, bet viņa nepadevās un visu darīja ko lika. Man patika, viņas neatlaidība un mērķtiecība
• Draudzība ar Indiju, ja sākumā man likās, ka Indija ir kārtējā izmantotāja, tad beigās sapratu, ka tā nemaz nav. Indija ir tāda pati vienkārša un gudra meitene kā Hanrieta.
• Harietas draudzība ar Stīvu

Man nepatika:

•  Kad Hanrieta novērsās no saviem vecajiem draugiem, bet aizrāvās ar jaunajiem draugiem. Ballītē gan nāk gaismā, ka jaunie draugi nav nekādi draugi, jo viņi draudzējas tikai dēļ tā, ka viņa ir modele. Un tas man likās nožēlojami.

Stāsts izstāstīs un liks novērtēt savus īstos draugus. Grāmatu iesaku izlasīt, lai mēs katrs varam novērtēt, kurš mums ir īsts draugs, bet kurš par tādu izliekas.

Grāmatā nav ilustrācijas, bet grāmatas vāks krāsains un uzmanību piesaistošs

Geek Girl. Gluži kā bildē, 3

Stāsts ļauj turpināt skatīties no malas Harietas dzīves līkločus. Harieta ar ģimeni pārceļas uz Ameriku uz lielo iespēju Zemi, tā kā mums visiem liekas arī man, bet kā viņai tur iet, uzzināsi, ja lasīsi grāmatu.

Man patika:

•  Kā Harieta meklēja jaunus draugus Amerikā. Man tas likās smieklīgi un pat uzbāzīgi. Nevaru iedomāties, kā tas izskatītos, ka man pilnīgi svešs cilvēks nāktu klāt un teiktu Hei būsim draugi. Jā mazi bērni ātri sadraudzējas, bet nu ne jau 15gadīgi tā sadraudzējas
• Kā Niks atzīstas cik grūti ir dzīvot bez savām mājām. Niks parādīja realitāti, kāda tā ir dzīve uz koferiem, ko Harieta nenovērtēja, jo muka prom no mājām.  Es negribētu dzīvot uz koferiem, es jau nodzīvojot vasaru laukos ilgojos pēc savām mājām
• Harieta atkal varēja piedalīties fotosesijā. Lai arī uzsākot šo karjeru viņai tas nepatika darīt, bet viņai tas pietrūka

Man nepatika:

• Aleksas rīcība, kad no Harietas mugursomas izkrita viņas dienasgrāmata. Aleksa izmantoja izdevību, lai kārtējo reizi pazemotu Harietu. Man galīgi neliekas tas labi darīt, lai kā tu ienīstu vai cilvēks nepatiktu, kāpēc ir jādara tādas riebeklības. Vai viņai patiktu, ka tā darītu ar viņas dienasgrāmatu, domāju, ka nē. Tāpēc nedari otram, ko negribi, lai dara tev
•  Harietas uzvedība, kad nokļuva Grīvejā nevis Ņujorkā. Es saprotu it kā viņas vilšanos, bet man liekas vajag mācēt atrast labo visa jaunajā
• Harietas neizdevušās dzimšanas diena. Man viņas palika žēl, jo vecāki aizmirsa par viņas dz.d, draugs aizbrauca nepareizā virzienā. Bet pati jau viņa bija uzbūrusi savu dzimšanas dienu, neviens jau neko viņai nebija solījis un tāpēc vilšanās bija tik liela
• Kenderollas un Kela darbības, lai izjauktu Harietas un Nika attiecības. Harieta atkal parādīja savu naivumu un uzticēšanos svešiniekam, kuru dēļ viņa varēja zaudēt attiecības ar Niku

Lai atkal ir daudz, kas man stāstā nepatika, bet tie visi piedeva stāstam odziņu, ja to nebūtu, tad stāsts nebūtu tik aizraujošs. Grāmatu iesaku izlasīt, tas varētu atvērt acis daudziem pusaudžiem, kam ir pirmās attiecības.

Grāmatā ilustrāciju nav, bet to nepietrūkst, jo teksts ir aizraujošs, ka pats var galvā izdomāt kā tas viss izskatītos.

Geek Girl. Nepiemērotā modele, 2

Turpinām sekot Harietes modeles karjerai. Harieta vasarā jādodas uz Tokiju un jāpiedalās fotosesijās, bet tā jau nebūs Harieta, kas neiekulsies nepatikšanās. Grāmatu lasot piedzīvosi dusmas, neizdošanos, satraukumu, mīlestību. 

MAN PATIKA:

• Ka Harieta uz eksāmenu ieradās tūlīt no fotosesijas. Drēbes viņa bija nomainījusi, bet kosmētiku viņa bija aizmirsusi noņemt. Man patika, ka viņa izturējās ļoti mierīgi un nesāka uztraukties par visu, kaut visi uz viņu skatījās un smējās.
• Ģimenē gaidāms mazulis, vecāki ir pārņemti ar to, Harieta domā, ka viņa ir pastumta malā, bet tā nemaz nav. Vecāki joprojām viņu mīl un uztraucas.
• Harietas prezentācija, lai viņai atļautu dotos uz Tokiju. Man liekas prezentācija bija smieklīga, bet uz patiesiem faktiem balstīta, kas ir svarīgi
• Harieta uz Tokiju dodas ar vecmāmiņu Baniju. Ja sākumā man likās būs traki, jo vecmāmiņa grāmatā tiek pasniegta kā viena traka tusētāja, tad beigās nemaz nebija tā. Lai arī vecmāmiņa neuzturējās visu laiku klāt, viņa par mazmeitu zināja visu.
• Fotosesijas. Tās bija tik ļoti atšķirīgas un piedzīvojumiem pilnas. Man patika visas fotosesijas, lai gan man viņas bija ļoti žēl, jo viņai neizdevās fotosesijas kā gribējās, jo kāda pacentās viņu iegāzt. Man liekas, ka jaukt ārā otra darbu ir muļķīgi, jo tā tāpat neko panākt nevar, tikai naidu pret sevi.
• Harieta izrunājas ar Niku. Vēlreiz jāsecina, ka izrunājoties var noskaidrot daudz ko, savādāk mēs paši savās galvās visu ko izdomājam, kā nemaz nav īstenībā. Arī es tā brīžam daru, ka savā galvā iedomājos kaut ko un nemaz negribu otru uzklausīt.
• Mazā māsa Tabita, kuram gan nepatīk mazi bēbīši.

MAN NEPATIKA:

• Aleksa, kura joprojām iedomājusies no sevis nezin ko. Kurai patīk otru pazemot. Manuprāt Aleksa to visu darīja skaudības dēļ, viņa savādāk sev uzmanību nemācēja pievērst.
• Popija, kura darīja visu, lai Harietas fotosesijas izgāztos. Pirmās trīs fotosesijas viņai izdevās izgāzt, pēdējo vairs neizdevās.

Grāmatā ilustrāciju nav, bet tas galīgi nepietrūkst, jo teksts ir tik aizraujošs, ka pats var galvā izdomāt kā tas viss izskatītos. Grāmatu iesaku lasīt sava vecuma meitenēm un nedaudz vecākām.

Geek Girl. No gudrītes par modeli, 1

Stāsts par meiteni, kura ļoti labi mācas, tāpēc tiek izstumta, jo ir GEEK, jeb nūģe. Bet viena ekskursija pavērš meitenei jaunu dzīvi, vai viņa to pieņems? Jā viņa pieņems un tas man liekas ir pareizais lēmums no viņas puses, lai arī ir jāpārvar šķēršļi.

Stāsts man lika aizdomāties par savu ikdienu skolā, arī es labi mācos, bet GEEK es neesmu un neesmu es arī klases līdere. Esmu parasta meitene, kura nešķiro cilvēkus.

Man patika:

• Natas un Harietas draudzība. Divas meitenes, kam ir daudz kas kopīgs un tik pat daudz atšķirīgs. VIņas ir gatavas vienu atru atbalstīt, kas man liekas ir svarīgi draudzībai, prast piekāpties un atbalstīt
• Harietas un Anabellas draudzība. Lai arī sākumā man nelikās, ka viņas saista draudzība, tad beigās es sapratu, ka viņas saista draudzība. Anabella viņu mīlēja un uztraucās par viņu kā par savu īsto bērnu, kas man liekas svarīgi ienākot ģimenē, kurā jau ir bērns

Man nepatika:

• Kad Aleksa visas klases priekšā pazemoja Harietu. Man liekas, ka tā rīkoties nav ok. Viņa parādīja savu varenību, bet vai tiešām Aleksa bija tik varonīga, man jau liekas, ka nē
•  Kad Anabela pateica, ka Harieta nebūs modele, jo man liekas, ka mums katram dotā iespēja ir jāizmanto, pirms tam gan apsverot visus + un -
•  Ka Vilbērs Harietu uzrunāja dzīvnieku un ēdamlietu vārdos. Man liekas, ka cilvēkam ir dots vārds un tādā viņš jāsauc. Neko nesaku, ka mīļvārdiņā nosauc pazīstams cilvēks, bet ne svešinieks
•  Meiteņu izturēšanās pret Harietu pirms modes skates. Cik es redzējusi filmās, tad modeļu aizkulises ir skarbas un arī te tas tiek parādīts un tas ir labi, jo nevajag slēpt realitāti
• Harietas un tēta meli Natai un Anabellai dodoties uz Krieviju, man jau liekas, ka nevajadzēja melot, bet visu paskaidrojot viss būtu norisinājies daudz mierīgāk.

Ir daudz, kas man nepatika, bet ja nebūtu šo nepatika, man stāsts liktos garlaicīgs, tie nepatika šoreiz ir kā odziņas, kas visu padarīja interesantāku. Pats vāks uzmanību piesaistošs. Grāmatu noteikti iesaku izlasīt visām meitenēm.

Eldsālas hronikas. Zombiju drudzis, 1

Stāsts norisinās kādā vasarā, notikumi ir ļoti šausminoši un baisi manuprāt. Lai arī grāmata ir baisiem notikumiem bagāta, man tā patika, jo tā neļāva nevienā brīdī atslābināties, tā spēja manu uzmanību noturēt no vāka līdz vākam.

Tātad ko es vēlējos uzzināt:

1. Kas ir noslēpumainais vīrietis?
2.  Vai Herbertam tiešām nav neviena cita piederīgā?
3. Vai no lapseņu drudža var izārstēties?

Izlasot grāmatu es saņēmu atbildes uz visiem trīs jautājumiem.

1. Noslēpumainais vīrietis bija Aleksandrs, kas bija ieradies pētīt lapsenes, kuras bija savairojušās. Dažām lapsenēm uz muguras bija zvaigznītes, kas izrādījās, ka tās ir sliktās lapsenes, kuras ja iekož cilvēkam, cilvēks saslimst. Aleksandrs palīdzēja meklēt risinājumu zombiju drudzim, jo viņu tas interesēja. Man tas likās baisi, jo man no lapsenēm ir ļoti bail, man negribētos ar lapseņu bariem satikties.
2.  Kā izrādās Herbertam ir vecāks brālis, kas tika atklāts pavisam nejauši, kad Herberts paņēma skatīties ģimenes albumu, no tā bija izkritusi kāda fotogrāfija. Sākumā Herbertam likās, ka tas ir viņš ar tēti, tikai vēlāk, kad apgrieza fotogrāfiju viņš tur redzēja rakstīto. Herberts ilgi pratināja savu vectēvu, lai viņš izstāsta taisnību, bet vectēvs nestāstīja. Tad Herberts ar Salliju aizdevās pie kāda veca vīra, kurš ilgi tielējoties pastāstīja patiesību. To visu dzirdēja arī Aleksandrs un Aleksandrs Fabianu pazina, tāpēc uzaicināja viņu uz laukiem. Tā nu brāļi satikās, kas man liekas bija skaistākais un foršākais visā šajā stāstā. Ka brāļi satikās pēc tik ilgiem gadiem. Un nu vecākais brālis varēja uzņemties par Herbertu rūpes, ja tā būs nepieciešams un Herbertam nevajadzēs pamest vectēvu, ko viņš ļoti mīlēja.
3. Jā no lapseņu drudža var izārstēties. No tām izārstējās ar rozā puķu palīdzību, kas auga tikai vienā vietā un kurām vidū bija zvaigzne, kas zombijiem nepatika. Puķe tika samaisīta kopā ar asinīm. Tādu dzeramo iedzerot zombiji atkal palika veseli. Man patika, ka tika rasts risinājums, kā izārstēt cilvēkus, lai arī tas nebija viegli.

Manuprāt grāmata patiks tādiem lasītājiem, kam patīk asas izjūtas, kuriem patīk skatīties šausmenes. 

Hanija II. Mēmā ragana

Būšu godīga un pateikšu uzreiz, ka man grāmata nepatika, jo grāmatā bija daudz nāves, daudz ciešanas. Es saprotu, ka viss dzīvē nevar būt skaisti, bet grāmatā visa bija par daudz, ka vairākas reizes man gribējās grāmatu likt nost un to neturpināt lasīt, bet pārvarēju sevi un izlasīju līdz galam.

Grāmata ir par meiteni(raganu) Haniju un viņas ģimeni, kuri mēģina darīt visu, lai viņu pils atdzimtu no jauna, bet lai to visu panāktu viņiem sanāk daudz bēguļot, daudz slēpties no visiem. Visam pāri daudz ko pārciest.

MAN PATIKA:

•  Ka Dartreds tika izglābts no nāves vairākas reizes, līdz ar to viņš varēja palīdzēt Haksenai. Dartreds manuprāt bija lielisks vīrietis, kas pieņēma Haniju un Hanija pieņēmu viņu. Viņš Hanijai daudz ko iemācīja, kas pēc tam viņai noderēja, tāpat viņš pēc laika daudz ko iemācīja savam dēlam Roisam.
•  Ka piedzima brālītis Roiss, ja sākumā man likās, ka Hanija brāli ienīdīs un gribēs viņu nobeigt, tad tā nemaz nebija, viņi bija kā cimds ar roku. Viņi ļoti labi sapratās, brālis bija tas, kas palīdzēja vecākiem saprasties ar Haniju.
•  Dartreda un Haksenas ilgas pēc bērniem. Abi viņi devās glābt pili, bet tika sagūstīti, viņi ilgojās pēc visiem trīs saviem bērniem, arī pēc Hanijas, lai arī mammai ar Haniju joprojām nebija cieša saikne, tad tagad mamma novērtēja visu ko darīja Hanija.
• Hanijas un Roisa attiecības un arī Hanijas un Rou attiecības, ja sākumā Hanijai ar māsiņu neveidojās labas attiecības, tad beigās man liekas, ka Hanija arī skuma pēc māsiņas. Attiecības ar māsiņu Hanijai neveidojās man liekas, ka labas, jo Hanija viņu uztvēra par konkurentu sev, bet māsiņa tāda nemaz nebija.

MAN NEPATIKA:

• Visas kaujas, visas nāves, jo tajās visās cieta nevainīgi cilvēki, kuri neko sliktu nebija pastrādājuši.

Grāmatā nav ilustrācijas, kas grāmatu padarīja vēl drūmāku. Grāmatu iesaku lasīt, kuriem patīk grāmatas par ciešanām, par nāvi.

14.07.2019

Hanija. Gaismas Bruņinieks

Stāsts par mazu meiteni, kura nesīšot Pasaulei ļaunumu. Tumšais tēvs viņu radīja ar domu, ka viņš mirs uzreiz piedzimstot, kas man likās šausmīgi, bet meitenītes mamma meiteni izglābj un dodas uz tuksnesi, lai meiteni pasargātu un no viņas izdzītu ļaunumu. Gājiens līdz tuksnesim ir pārbaudījumu pilns viņām abām.

MAN PATIKA:

•  Ka Haksena nolēma glābt un nenogalināt Haniju, bet izvēlējās trešo no izvēlēm. Trešā bija aizvest meiteni tālu, tālu prom. Man liekas mamma rīkojās pareizi, lai arī viņa zināja, ka meitene nebūs parasts bērns, bet tas bija viņas pirmdzimtais.
• Ka Hanijai negaršoja bēbīšēdiens. Tā kā Hanija nebija parasts bērns, tad man likās saprotami, ka viņai negaršo mātes piens un bēbīšēdiens, viņa labāk ēda pieaugušo ēdienu, bet vislielākais gardums viņai bija žurkas, ķirzakas u.c. dzīvās radības, kas man gan likās pretīgi.
•  Ka Hanija izglāba vairākus cilvēkus un arī savu mammu bieži vien izglāba no nepatikšanām. Man patika, jo viņas savas spējas izmantoja tikai tad, kad tas bija nepieciešams

MAN NEPATIKA:

• Ka Haksana par savu darbu nesaņēma atalgojumu, viņa vienmēr tika apmuļķota, bet Hanija nepalika parādā un uzsūtīja kādu nelaimi virsū nesamaksātājam. Man liekas, ka pa darbu ir jāsaņem atalgojums nav svarīgi cik liels, bet atalgojumam jābūt.
• Zemnieces rīcība, ka viņa tika izglābta, bet viņa nozog Haksenai zobenu un aizmūk. Beigās gan Haksena savu zobenu no viņas atguva. Manuprāt zemniece nenovērtēja, ka tika izglābta no laupītājiem.
•  Ka kareivis Bartija cīkstējās ar Haksenu, tikmēr otrs ap Haniju izlaistīja svētūdeni, no kura Hanijai kļuva slikti. Man palika žēl Hanijas, jo viņa cilvēkiem neko sliktu nedarīja, ja viņi nedarīja viņai vai Haksenai pāri.
•  Hanijas saruna ar savu tēvu Tumsas kungu, kas par visu varu gribēja, lai Hanija mirst.

Grāmatā nav ilustrācijas, kas varētu palīdzēt tekstu uztvert mazajiem lasītājiem, jo arī man brīžam gribējās paskatīties kādu bildi, ka palika garlaicīgi lasīt.

Grāmata patiks tiem, kam patīk piedzīvojumi un arī fantastika. Grāmata nav mana mīļākā stila grāmata, bet nevaru teikt, ka man viņa patika vai nepatika.Pirmajā reizē grāmatu izlasīju līdz 50lpp un noliku nost, jo galīgi nepatika, pēc laika ņēmu atkārtoti un tad izlasīju līdz galam, tāpēc man ir grūti ieteikt grāmatu citam, kura pašai ne īpaši patika.

Mūsu spožās dienas

Grāmata ir par puisi Teodoru Finču un meiteni Violeta Markija. Stāsta galvenais notikums ir Teodora un Violetas izstrādātais projekts un mīlestība starp viņiem.

Man patika:

• Ka Finčs un Violeta sāka taisīt projektu kopā. Man liekas, ka tas bija tik jauki no puiša puses, ka viņš gribēja taisīt projektu kopā, jo tā viņš varēja Violetu arī pieskatīt.
•  Ka Violeta pirmo reizi pēc avārijas apsēdās pie mašīnas stūres. Manuprāt tas Violetai daudz prasīja, jo viņai bija jāpārvar savas bailes, kas nemaz nav tik vienkārši.
• Štābs(sienas skapis). Man tas likās tik forši, ka sienas skapī var iekārtot sev mazu istabiņu ar visām nepieciešamām lietām. Man ar tā gribētos, kur varētu paslēpties no visiem.
• Ka Finčs projekta laikā parādīja interesantas vietas.  tā viņš iepazīstināja Violetu ar vietu kur dzīvo.

Man nepatika

• Ka visu laiku kāds atgādināja Violetai par to ka viņas māsa gāja bojā avārijā. Man neliekas, ka to vajadzētu svešiem cilvēkiem otram atgādināt, jo viņš tāpat to pārdzīvo ilgi.
•  Otrās bēres, kurās nomira Teodors. Tas bija trieciens Violetai.
•  Ka Violetas vecāki aizliedza viņai tikties ar Finču. Tāpēc viņi tikās slepeni. Man tas likās no vecāku puses slikti darīts, jo katrs cilvēks pats var izlemt ar ko draudzēties un ko nē. Vecāki var tikai ieteikt, bet ne aizliegt.

Grāmatā ir dažas mazas ilustrācijas, kas zīmētas uz līmlapiņām, kuras man patika.

Grāmatu iesaku lasīt vecākiem bērniem kā es, jo lielu daļu es nesapratu.

Labā un Ļaunā skola, 2. Pasaule bez prinčiem

Šī noteikti nav mana mīļākā grāmata, jau pagājušo gad ar mokām pieveicu pirmo daļu un teicu vairāk nelasīšu, ziemā tomēr izlasīju 1.daļu atkārtoti un tagad vasarā pieķēros pie 2. Daļas, kaut kas mani pie grāmatas velk.

Stāsta turpinājums 1.daļai, tik meitenēm ir jāatgriežas skolā, jo viņu pasaka tomēr nav noslēgusies. Meitenes atgriežas skolā un tur viss ir mainījies, gan vizuāli, gan cilvēku ziņā. Nu Labajā skolā dzīvo tikai meitenes, gan sliktās, gan labās un Ļaunajā skolā dzīvo puiši sliktie un labie. Lai kā meitenēm tur negribas atgriezties viņām tas ir jādara un tad viņus sagaida daudz un dažādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi.

Man patika:

• Sofijas un Agate draudzība, brīžam gan likās, ka tur nekāda draudzība nav, ka viena otru žēlo. Jo man liekas Agate ļoti ilgojās pēc Prinča, tik viņai bija žēl pamest Sofiju, jo tas nozīmētu viņas nāvi. Bet tad es domāju, kāpēc Agate nevarētu draudzēties gan ar Sofiju, gan ar Princi. Tak ikdienā mēs arī draudzējamies gan ar puišiem, gan meitenēm.
•  Agates slepenā tikšanās ar Princi, lai viņi varētu palikt kopā un Sofijai lai ļauj atgriezties mājās. Man liekas, tas būtu bijis ļoti jauki, ka viņi abi paliktu kopā un Sofija atgrieztos reālajā dzīvē, tikai ne kā ragana, bet vienkārša meitene
• Kad Sofija pārvērtās par zēnu, lai iekļūtu zēnu skolā un atgādātu uz Labo skolu stāstnieku. Man patika kā Sofija skolā uzvedās, kur viņa nemaz nelikās ļauna vai kā ragana. Man likās viņa ļoti izpalīdzīga un forša meitene(ups puisis)
•  Zēnu palīdzība Filipam(Sofijai) pārbaudījumos. Es saprotu,ka puiši viņai palīdzēja tikai tāpēc, lai ieriebtu Tedrosam, bet tāpat tas bija tik forši, ka jauniņam visi palīdz.

Man nepatika:

•   Kad Tedrosu ieslodzīja un viņam nedeva ēst un visādi citādi slikti pret viņu izturējās. Es saprotu, ka viņš bija izdarījis sliktas lietas, bet vai tik briesmīgi vajadzēja rīkoties.
•  Dekānes pārstrādātā grāmata un iekļūšana Agates un Sofijas stāstā. Ja sākumā man patika Dekāne, tad beigās man viņa nepatika, jo viņa bija ļauna un riebīga.

Grāmata domāta 11+ vecumam, bet man liekas tā patiktu vecākiem. Grāmata patiks tiem, kam patīk fantāzija un reālās dzīves sajaukums ar pasaku.

Grāmatā ir ilustrācijas, bet tās mani diži nepiesaistīja. Vāks atbilstošs grāmatai un uzmanību piesaistošs.

Zivs kokā

Man patika:

• Jaunais skolotājs Daniels, jo viņš katrā skolēnā saskatīja labo. Man arī gribētos tādu skolotāju kā viņš, jo viņš nepieļāva, ka kāds tiek apsmiets un viņa stundas likās interesantas. Arī viņa uzdotie mājas darbi, manuprāt, bija tādi, ka skolēns vēlas tos izpildīt, lai arī par to atzīmi nesaņēma, nevis kā man uzdod brīžam tik daudz mājas darbus un par visiem saliek atzīmes vai nesaliek neko pat nepaskatās virsū. Es saprotu, ka mājas darbus nepildu atzīmju dēļ, bet sevis dēļ, bet man mājas darbi nepatīk pildīt ko skolā uzdod.
• Keiša, ka nolika pie vietas Šeju, jo viņa apsmēja Albertu par viņa apģērbu. Man liekas, neviens nav tiesīgs otru apsmiet dēļ izskata, jo mēs nekādam nezinām, kāpēc viņš tā ģērbjas
• Ka Ellija ik palaikam meloja, lai gan tas ir slikti darīt. Man likās smieklīgi, ka viņa savu izdomāto kaķi nosauca par Cūkādiņu.
• Keišas, Ellijas un Alberta draudzība. Viņi visi man liekas bija lielas personības, kas bija ar savu es, tāpēc no bara atšķīrās un tika izstumti.
• Ka Alberts aizstāvēja meitenes, kad kārtējo reizi viņam uzbruka sliktie puiši.Alberts rīkojās kā kārtīgs zēns, kas aizstāvēja meitenes un cieta pats, kas protams nav forši, ka citi viņam uzbruka, jo viņš bija citādāks.
• Ellijas un brāļa draudzība. Ellijas lielais brālis man patika, jau laikam tāpēc, ka esmu pati vienmēr vēlējusies sev lielo brāli un lai man būtu tāds aizstāvis, kā Ellijai.

Man nepatika:

• Skolotāja Madlūna, jo viņa atņēma Keišai un Ellijai puķes un pasākumā viņām bija jāierodas bez puķēm vienīgām, bet meitenes, tak neko savām puķēm tādu neizdarīja.
• Šeja un Džesika, kā meitenes izturējās pret Elliju. Viņas viņu izsmēja un pazemoja.

Grāmatu iesaku izlasīt jebkuram pamatskolas skolēnam, jo tas viņiem varētu palīdzēt saprast, kā jūtas cilvēks, kas tiek izsmiets. Grāmatā nav ilustrācijas, bet man tās nepietrūka, jo teksts ir tik aizraujošs, ka nebūtu laiks nemaz tādas skatīt.

Lietussargs

Stāsts par meiteni vārdā Juna. Viens meitenes nepareizs solis sagriež visu viņas un viņas ģimenes dzīvi sagriež kājām gaisā. Meitene labu gribēdama lietus laikā lapenē atbrīvo lapsu. Domāju, ka es rīkotos līdzīgi meitenei ieraugot piesietu dzīvnieku atbrīvotu, lai vai cik man būtu bail no dzīvnieka. Lapsas atbrīvošana pārvērš meitenes dzīvi murgā. Meitene zaudē vecākus, lai viņus atgūtu viņai jāiet baisā mežā.  Grāmata beidzas uz labas nots it kā, vecāki tiek atgūti, bet pati Juna ir zaudējusi atmiņu. Vienu brīdi man likās, ka viss ir kā Junas sapnis, ka viņa tur dodas ar neredzamu draugu un kaķi un beigās viņa pamodīsies un viss būs labi, bet tā nebija. Tā kā Juna daudz lasīja, tad viņai bija spilgta iztēle un kāpēc, lai tas viss nebūtu kā slikts sapnis?

Man šāda stila grāmatas nepatīk un arī šī nebija izņēmums.  Grūti pateikt vai grāmata ir stāsts vai pasaka, ja sākums man likās kā stāsts, tad tālāk jau man likās kā pasaka, jo tas man vismaz nelikās reāli.

Grāmatā ir arī melnbaltas ilustrācijas, bet tās manu uzmanību diži nepiesaistīja un lasīšanai nepalīdzēja, ja būtu krāsainas un varbūt vairāk, tad grāmata vairāk piesaistītu.

Grāmatu iesaku lasīt tiem kam patīk stāsti par gariem un dažādiem sliktiem dēmoniem.

KEPLER62. Piektā grāmata: VĪRUSS

Turpinām sekot piedzīvojumiem atlikušajiem varoņiem uz planētas Kepler62. Vasara ir pagājusi, nu planētu nomaina rudens, kas ir drūms, tāpat kā pie mums rudens ir drūms un tad iestājas ziema, kas atšķirībā kā pie mums tur ir barga un sniegota. Šoreiz galvenais uzdevums ir saprast, kas ir Vīruss un ko tas nodara apkārtējiem. Beigās kā izrādās Joni ir vīrusu nēsētājs.

Man patika:

•  Marīe un Ari pārgājiens rudenī. Tas man likās pabais un bailīgs, vismaz man tādā pārgājienā iet negribētos.
• Sniegu apavu izveidošana. Man liekas, ka bērni ļoti priecājās par sniegu un viņi izbaudīja braukāšanos pa sniegu, lai arī ārā bija ļoti auksti. Kuram gan bērnam nepatīk priecāties ziemā par sniegu, man ar patīk, tik lielais aukstums gan man nepatīk, nu tāpat kā grāmatas varoņiem.

Grāmatā tāpat kā iepriekšējās daļās daudz ilustrācijas, kas ir košās krāsās, kuras patika man un noteikti patiks jaunākiem lasītājiem par mani.

Nezinu vai grāmatu ieteiktu citiem, personīgi man grāmata likās diezgan garlaicīga, lai arī grāmatā bija piedzīvojumi, man prasījās vēl kaut kas. Grāmatā pietrūka lietas, kas liktu man vairāk domāt un iztēloties.

09.07.2019

Labā un Ļaunā skola

Stāsts par divām meitenēm, kuras nonāk divās dažādas skolās, kurās viņām neklājas viegli. Viņas ilgojas tikt atpakaļ uz mājām, bet tas nav tik viegli izdarāms.

Man patika:

• Ka vecāki slēpa savus bērnus, lai tik viņi nenāktu kādā no skolām. Manuprāt tā rīkotos jebkurš vecāks, kurš savu bērnu mīl un par viņu rūpējas, jo visi zināja, ka tur nav labi
• Ka meitenes nonāca skolās, bet pretēji kā tam vajadzēja būt. Tas padarīju visu stāstu daudz interesantāku, jo tā varēja redzēt kā Sofija jūtas  nonākusi slikti iekārtotā vietā, vai viņa to spēj pieņemt, vai tomēr nē. Un tāpat Agate, kā viņa jūtas tīrībā un kārtībā, jo viņas mājā valdīja bardaks. Skolas deva lielisku iespēju meitenēm piedzīvot kā būtu ja būtu un man liekas, tas bija ļoti vērtīgi abām meitenēm, jo tikai tā viņas spēj novērtēt, kas viņām dots.
• Ka meitenes uzturēja draudzību. Lai arī meitenēm bija jāpārvar bieži vien dažādi šķēršļi viņas savu draudzību glabāja kā dārgumu, brīžam jau arī pastrīdējās, bet man liekas, tā notiek visās draudzībās.
• Sofijas nodarbības, jo tajās Sofija citām meitenēm mācīja, kā pucēties. Kurām meitenēm gan nepatīk pucēties.
• Ka Agate palīdzēj Sofijai mācībās kad viņai gāja pavisam švaki.
• Ka Agate beidzot sevi pieņēma un kļuva vien skaistāka. Man liekas, ka Agate to bija pelnījusi kļūt par Princesi, jo viņu dzīve nebija lutinājusi

Man nepatika:

• Ka meitenēm lika gulties zārkos un puišiem tad bija jāizvēlas.
• Karš starp skolām. Man nepatīk strīdi un kaujas, es saprotu, ka bez tiem neiztikt, bet nu tas nav man

Grāmatu lasīju pagājušo gad vasarā stafetes laikā, kad man viņa īsti neiepatikās, tad man sākums patika un apmēram grāmatas vidū man bija lūzums, kad man vairs grāmata lasīt negribējās un nepatika, bet grāmatu līdz galam izlasīju. Pienāca ziema un grāmatu paņēmu otrreiz savās rokās, lai lasītu atkārtoti un šoreiz jau man ar lasīšanu veicās daudz labāk un tā nelikās tik garlaicīga. Bet joprojām man nepatika visas kaujas starp skolām, strīdi starp skolām un starp Agati un Sofiju. Vēl man traucēja, ka pa vidu ir pasakas.

Poga. Pasaka maziem un lieliem + CD

Grāmatas galvenā varone suņu dvēselīte Poga. Tieši tā VARONE, viņa ir divus mēnešus jauna suņu meitenīte ar īpašām vajadzībām. Podziņa ir citādāka kā mums pierasts redzēt, bet vai mazāk mīlama, noteikti nē. Poga bija mīlēta. Tā viena liktenīgā reize izšķīra, kad Podziņa devās uz mākoņiem.

Grāmatā no suņu mākoņmaliņas skatpunkta liek paskatīties uz visu no malas. Un tad tik kļūst tik skumji, ka asaras birst kā pupas. Man kļuva tik žēl to sunīšu, kas tur atrodas cilvēku nezināšanas, nē drīzāk neizdarības dēļ.

Grāmatas katra suņa dvēselīte tur bija nonākusi cita iemesla dēļ un tas bija interesanti lasīt, bet reizē arī skumji.

Čiekurs tur bija nonācis slimības un vecuma dēļ, bet pirms tam pārdzīvojis, to ka saimniekam nav vairs vajadzīgs. Man kļuva tik skumji, ka suns tā vienkārši var kļūt nevienam nevajadzīgs. Man liekas dzīvniekam, kas pieņemts ģimenē ir jābūt kā ģimenes loceklim, mums par viņu jārūpējas un jāmīl līdz laiks doties uz mākoņiem.

Rudais – viņa stāsts mani saraudināja visvairāk, jo Rudais nomira dēļ cilvēku neizdarības dēļ. Visiem pieaugušajiem viņš likās, kā nekas svarīgs un kuram nevajag palīdzēt. Vienīgi mazais zēns meklēja palīdzību. Man ļoti patika, ka viņam tika dota iespēja atgriezties uz Zemes un šoreiz par savu saimnieku viņš izvēlējās zēnu.

Poga. Jau iesākot lasīt es viņā iemīlējos un visu laiku domāju kaut tik mazā Poga izdzīvota, jo viņa ir cīnītāja, jā viņa bija cīnītāja, bet viens solis un Pasaule sagriezās kājām gaisā un viņa vairs nebija uz Zemes. Kāpēc? Podziņu saimnieki mīlēja un nespēja aizmirst, tāpat kā Poga viņus, tāpēc viņai tika dota iespēja atgriezties uz Zemes, lai viņa tagad cilvēka izskatā varētu palīdzēt glābt dzīvniekus.

Grāmatā ir suņu fotogrāfijas, kas lieliski papildināja tekstu.

Grāmatu iesaku izlasīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tā liks aizdomāties varbūt tiem, kas pret dzīvniekiem izturas cietsirdīgi vai tos izdomā pamest, kad viņi apnīk.

08.07.2019

Ellijas stāsts. Suņa dzīves jēga

Stāsts par Elliju, kuru pieņem vīrieties vārdā Džeikops. Džeikops sāk suni dresēt, līdz Ellija kļūst par policijas suni. Ellija nav parasts policijas suns, bet ir izmeklētāju suns, viņa meklē pazudušus cilvēkus. Kādā dienā Džeikops tiek ievainots un Ellijai jādodas dzīvot pie Maijas.

MAN PATIKA:

• ka Ellija jau no dzimšanas gribēja būt galvenā, kura parūpēsies par saviem brāļiem un māsām. Tas man likās tik mīļi no viņas puses, ka viņa jau maza būdama gribēja rūpēties par citiem...
•  Ka Elliju pieņēma Džeikops, jo viņš novērtēja cik viņa ir gudra. Man patika, ka viņš pārbaudīja suņu gudrību un veiklību, nevis suni izvēlējās pēc izskata.
•  Ka Elliju pēc katra paveiktā darba dresēšanas laikā tika uzslavēta vai ar viņu paspēlējās, jo tas bija uzmundrinājums Ellijai darīt vēl labāk, viņa jutās mīlēta.
•  Ka Ellija netika pamesta viena, kad viņas saimnieks tika ievainots, jo tas parādīja, ka Ellija saimniekam nav vienaldzīga un viņam rūp viņa.
•   Ka Ellija spēja uzmundrināt Maiju, kad viņai bija skumji, jo Ellija mācēja uzmundrināt otru, tāpat kā viņa vienmēr tika uzmundrināta.
•  Ka Ellija ar Maiju sāka strādāt jaunu darbu viņas staigāja par dažādām vietām un stāstīja cilvēkiem par drošību. Tas man likās tik pat svarīgs darbs, kā cilvēku glābšana, kā cilvēku informēšana par drošību.

MAN NEPATIKA:

• Ka Ellija uzskatīja, ka kaķi un zirgi ir nelietderīgi dzīvnieki. Man gan tā neliekas, ka kaķi un zirgi būtu nelietderīgi, kaķi tāpat kā suņi ir cilvēku mīluļi, kaķi ķer peles, bet zirgi palīdz cilvēkiem veikt lauku darbus, lai gan tas mūsdienās vairs nav tik aktuāli, bet senos laikos tā bija.
• Ka Ellija spēja atrast pazudušos cilvēkus. Bet pēc atgadījuma šahtā, kur viņa atrada sievieti viņai pasliktinājās oža un viņai bija policija jāatstāj. Tas man likās bēdīgi, jo Ellija savu darbu mīlēja, bet pazūdot ožai, viņa vairs savam darbam nebija derīga.

Grāmatā ir nedaudz ilustrācijas, kuras man patika. Grāmatu iesaku visiem suņu mīļiem un ne tikai, jo grāmata ir piedzīvojumiem pilna, kuri neļauj nevienā brīdī atslābināties. Man visu laiku gribējās zināt, kas notiks tālāk.

Havanas kaķu karalis

Stāsts ir par puisi vārdā Riks, kurš vasaras brīvlaiku nolemj pavadīt pie radiniekiem Kubā-Havanā. Brīvlaiku Havanā Riks pavada kopā ar jauniepazīto meiteni Anu. Stāstā lieliskā un interesentā veidā izstāstīts par dzīvo Kubā. Biju dzirdējusi, ka tur dzīve rit citādāk kā mums pārējā pasaulē un stāstā to lieliski varēja redzēt.

Man patika:

• ka Ana neskatoties uz skumjām ģimenē piekrita doties Rikam līdz uz Havanu, kur viņa pavadīja lielisku vasaru.  Ana Havanā aizmirsa par visām skumjām ģimenē, bet izbaudīja laiku Havanā, kuru viņi tur man liekas, ka pavadīja interesanti un piedzīvojumiem pilni. Valstī, kurā valda tik daudz aizliegumi, man būtu laikam bail atrasties, jo katra nepareizā rīcība var tikt sodīta.
• ka Riks palīdzēja Jolandai ar video publicēšanu, lai arī apzinājās sekas tam varētu būt trakas. Manuprāt Riks rīkojās pareizi palīdzēdams, jo tā rīkoties jebkurš cilvēks, kurš gribētu parādīt apkārtējai pasaulei notiekošo tur, cik tas ir nepareizi.
• ka Ana un Riks saglabāja draudzību savā starpā neskatoties uz visām problēmām, kas viņiem bija. Man nepatika, ka Ana tā rīkojās, bet es saprotu, kāpēc viņa tā darīja, jo viņi jau nebija pāris, ka Ana nevarētu draudzēties ar citiem puišiem, bet man patika, ka neskatoties uz visu Riks spēja noturēt draudzību ar Anu, jo domāju, ka cits puisis uzpūstos kā tāds pāvs.
• ka Ana un Riks devās pie Pablo un mācījās dejot un nenobijās dejot deju šovā. Lai arī sākumā Rikam dejošana galīgi nepadevās, bet viņš nepadevās un turpināja mācīties un man liekas viņam beigās tīri labi padevās dejošana, jo viņš centās un trenējās.

Man nepatika vienīgais Rika brālēns, kas bija baigais meiteņu mīlētājs, man nepatīk tādi cilvēki, kas meklē tik labumu sev

Stāstu ieteiktu lasīt jauniešiem vecumā 14+, jo mana vecuma bērniem tur bija daudzas lietas, kas vēl nav saprotamas, bet tā stāstu lasīt bija viegli un interesanti.

Grāmatā nav ilustrācijas, kas netraucēja lasīt.

Raganas

Grāmatā ir stāstīts par raganām, zēnu un vecmāmiņu. Grāmatā tiek stāstīts par to kā vecmāmiņa audzina mazdēlu, jo viņa vecāki cieta nelaimes gadījumā, kur arī bija zēns, bet viņš tikai ieguva galvas traumu, bet vecāki gāja bojā. Zēnam ar vecmāmiņu no Norvēģijas, kur dzīvo vecmāmiņa, nākas pārcelties uz Angliju, kur pirms tam dzīvoja zēns ar ģimeni, tāda ir zēna vecāku pēdējā griba. Pirms pārcelšanās vecmāmiņa mazdēlu brīdina par raganām, lai uzmanās no svešām sievietēm. Kā lai atpazīst īstu raganu no parastas sievietes? Tas nav nemaz tik vienkārši, jo raganas ļoti labi maskējas, bet īstām raganām ir dažas raksturīgas pazīmes pēc kā viņas var pazīt:

• viņas valkā cimdus visu gadu arī iekštelpās. Nagu vietā ir izliekti kaķu nagi
• ir plikpaurainas, bet lai to noslēptu nēsā parūkas. Bet tā kā viņām uz galvas neviens mats, tad viņas visu laiku kasa galvu
• nāsis ir lielākas kā cilvēkam, katra nāss no ārpuses ir rozā krāsā. Ir ļoti laba oža.
• acis
• pēdas ir četrkantīgas, nav kāju pirkstu
• zilas siekalas

Man noteikti ar šādu cilvēku negribētos satikties.

Vecmāmiņa ar mazdēlu dodas atpūsties, bet tai pašā viesnīcā ir apmetušās arī raganas, par ko tiek uzzināts vēlāk. Zēns savas ziņkārības mākts un nepaklausības nonāk zālē, kur ir paredzēts raganu saiets. Zēns paslēpjas un visu raganu sapulci noskatās un noklausās. Sapulces laikā tiek apspriests kā iznīcināt visus Anglijas bērnus, kas man liekas ļoti nežēlīgi. Svarīgākā ragana paziņo par savu izgudrojumu ASTOŅDESMITSESTĀ FORRMULA-PĀRRUĒŠANA PARR PELI. Dzira ir zaļā krāsā un sāk iedarboties pēc noteikta laika, tās piliens jāiepilina būs saldumos, kas bērniem tik ļoti garšo.

86 formulas pagatavošana

1. Teleskopa otru galīt vārīt, līdz tas kļūst mīksts. Jāvāra 21stunda
2.   Tad pievieno 4 vai 5 brūnas peles. Ar gaļas nazi nogriež tām astes, kuras cepj matu eļļā, līdz tās kļūst kraukšķīgas
3.   Peles pašas vāra varžu eļļā uz lēnas uguns vienu stundu
4.  Pievienot modinātājpulksteni, kurš pirms tam jānoregulē tā lai tas zvanītu nākošajā rītā tieši 9 no rīta. Tad jācep tas krāsnī, līdz tas kļūst mīksts un kraukšķīgs
5.  Vārīto teleskopu un peļu astes ielikt mikserī. Ieslēgt lielāko ātrumu. Maisījums būs līdzīgs biezai mīklai. Kamēr tas kuļas pievieno ērgļu olas dzeltenumu.
6.  Kraukšķīgā krabju spīles, tenkotājputnu knābi, šnukurzvēra snuķi un lēcējkaķa meli pievienot maisījumam.
7.  Mikserē līdz tas kļūst zaļš.

Zēnam palika bail no visa šī un viņš jau gudroja kā lai apstādina, bet tad zālē tika ielaists Bruno, ko iepriekšējās dienā jau visu varenā ragana bija sazāļojusi un bija pienācis īstais laiks, kad Bruno pārvērtīsies par peli. Un tas tā arī notika. Visas raganas priecājās par notiekošo, tikai zēns baidījās. Un tad viņš tika pieķerts, jo viena no  raganām viņu saoda. Zēnam tika iebarota viena zāļu pudelītes deva, kas zēnu pārvērta tūlītēji par peli. Zēnam kā pelei izdevās aizmukt no raganām un aizskriet pie vecmāmiņas. Lai arī zēns nu bija pele vecmāmiņa viņu pazina un abi kala atriebības plānu, kas arī tika izdomāts. Vecmāmiņai palīdzot zēns caur balkonu ielauzās visvarenās raganas istabā un nozaga vienu pudelīti ar zaļo dziru, pārvarot dažus šķēršļus zēns nonāca atpakaļ pie vecmāmiņas. Nu atlika man liekas grūtākais, bet zēns ar to tika ļoti labi galā, kad zaļā dzira bija jāiebaro raganām. Atkal pārvarot vairākus šķēršļus, viņš to izdarīja. Raganas acumirklī pārvērtās par pelēm un uztaisīju haosu kafejnīcā.

Visgrūtāk gāja vecmāmiņai ar Bruno vecākiem, jo viņiem bija grūti pieņemt, ka viņu bērns nu ir pele.

Vecmāmiņa ar mazdēlu atgriezās mājās. Māja tika iekārtota, lai zēnam būtu viegli pārvietoties. Zēns ar vecmāmiņu dzīvoja ilgi un laimīgi, vismaz man ta gribētos domāt.

Man patika:

*kā visvarenākā ragana runāja. uiss-viss un diudesmit-divdesmit viņa v burta vietā lietoja u burtu. Kas man likās smieklīgi un īstenībā arī man liekas diezgan sarežģīti.

*ka vecmāmiņa savu mazdēlu mīlēja vienalga kādā izskatā bija zēns, zēna vai peles viņu pieņēma un neatraidīja. Bet pat palīdzēja visur kur vajadzēja.

*ka grāmatā viscaur var manīt vecmāmiņas mīlestību pret mazdēlu. Jo viņi bija palikuši vienīgie no ģimenes

*ka ilustrācijas tiešām izskatās reālistiski

*ka šajā grāmatā viss savilkās kopā, nevis kaut kas kaut kā un tad vēl kaut kas.

Jau iesākot lasīt grāmatu man likās, ka vecmāmiņa pati ir bijusi vai ir ragana un tā doma, mani nepameta līdz pat pašām grāmatas beigām. Man tā likās, jo vecmāmiņa ļoti daudz ko zināja par raganām un viņa zināja, ka katrā valstī raganas ir savādākas. Var jau būt ka viņa to visu bija izlasījusi grāmatās vai kāds viņai stāstījis.

Grāmata man patika, tā bija interesanta un aizraujoša. 

Es, Elviss Riboldi, 1

Grāmata ir par hiperaktīvu zēnā vārdā Elviss. Elvisam ir tikai viens draugs, kurš ir ģēnijs – Boris.

Man patika:

• Ka Elvisa mammai un tētim bija vienalga par to kāds ir Elviss. JO vecāki mīlēja savu bērnu kāds viņš ir, viņiem netraucēja, ka viņš bija aktīvs puika un iekūlās visādās nepatikšanās. Tas man liekas svarīgi, ka vecāki spēj pieņemt savu bērnu pieņemt tādu kāds viņš ir, nevis pārtaisīt, lai sabiedrībai viņš būtu labs.
•  „Liela avārija”, tā man likās iespaidīga, kā cilvēka neuzmanība, var izraisīt tik daudz avārijas. Tāpēc vienmēr uz ielas būsim uzmanīgi.
• Viss kaut ko salauza. Tas man likās smieklīgi, jo kā gan visu laiku var kaut ko salaust. Neviena diena viņam nepagāja, ka nebūtu kādas neveiksmes. Bet tas padarīja grāmatu interesantāku un man gribējās zināt kādus „podus” Elviss nogāzīs nākošajā dienā.
•  Doktors Higinss, jo viņš bija ļoti līdzīgs Elvisam.
•  Ka Elviss visu laiku salauza Borisam brilles, kas protams nav labi, bet Boriss bija īsts draugs un viņš to neņēma ļaunā.
•  Stāsts par Dženiferu, man atgādināja multeni par Heidiju, kura man patīk.

Man nepatika

•   Ka profesors gribēja visu pilsētu pārtaisīt no jauna. Tas man liekas neforši, jo pilsētā nav jāsastāv tikai no mājām, bet pilsētā jābūt ir zaļajai zonai, kur cilvēkiem atpūsties.
• Ka Elvisam visu laiku neveicās. Man viņa beigās palika žēl, jo kā gan vienam cilvēkam tik ļoti var neveikties.

Grāmatā ir ilustrācijas, kuras man patika.

Grāmata ir daļēji komiksu veidā, kas man patika un netraucēja lasīšanu. Grāmatu lasīt ir ļoti viegli, tāpēc to iesaku izlasīt ikvienam, kuram ir laba humora izjūta.

Dzīvnieku ferma

Grāmata ir par to kā dzīvnieki saceļas pret cilvēkiem, jo viņi domā ka cilvēki neko nedara, lai saglabātu dabas ķēdi.

Man patika:

•  Ka cūka vārdā Bokseris  vienmēr darīja vairāk kā varēja. Viņš bija ļoti strādīgs. Jo arī mans dzīves moto ir „Dari tik cik vari un vēl mazdrusciņ” arī cūka darīja tāpat, ka viņa darīja tik cik varēja un vēl mazdrusciņ.

Man nepatika:

• Ka cūkas sāka uzvesties kā loses, jo viņas sāka visus noteikumus, ko paši pirms tam bija pieņēmuši. Man nepatīk tādi cilvēki, kas pārkāpj noteiktos noteikumus.
•  Ka viena no cūkām pievāca sev jaunos kucēnus un padarīja par asins suņiem. Viņš kucēnus atņēma uzreiz pēc piedzimšanas un audzināja viņus, tā lai gūtu labumu sev.
•  Ka tika padzīts Sniedziņš, jo pēc tam sākās visādas neforšas lietas.

Grāmata man nepatika, jo dzīvnieki nenovērtēja to ko dod viņiem cilvēki. Cilvēkus viņi uzskatīja par sliktajiem, kas viņiem dara visu sliktu, bet tā nemaz nebija, jo cilvēki viņus baroja.

Nārnijas hronikas, 3. Zirgs un viņa zēns

Stāsts par Šastu un Aravisu, abus vieno bēgšana no mājas un Nārniju. Šasta bēg no mājām, jo viņu taisās tēvs pārdot, kuram gan no mums gribētos, lai mūsu vecāki mūs pārdod, domāju nevienam. Aravisa bēg no mājām precību dēļ, jo viņai liek precēties ar cilvēku,kurš viņai nepatīk un kuru viņa nemīl. Abi nejauši satiekas un tālāko ceļu pavada kopā.

Man patika un likās interesanti,ka viņiem abiem bija runājošie zirgi, lai gan tas neliekas reālistiski. Bet bija vēl kāds, kas viņus pavada ceļā un man šis noslēpumainais radījums ļoti patika, viņš abus bēgļus bieži vien izglāba no nepatikšanām. Stāsts beidzas ar laimīgām beigām abi bēgļi apprecas un dzīvo Nārnijā ilgi un laimīgi.

Man patika:

• Kad Šasta tika sajaukts ar Korinu, jo viņi ļoti līdzīgi, jau tad man likās vai tik viņi nebūs dvīņi, jā viņi bija dvīņi, tik bērnībā izšķirti. Šasta nebija pieradis pie tik greznas dzīves, tāpēc bija interesanti lasīt, kā viņš to visu iztur, vai viņam sākāps galvā vai nē. Bet Šasta palika viņš pats, viņš gribēja atgriezties pie zirgiem un Aravisas. Un tas man viņā patika, ka viņš vienmēr palika viņš pats
• Aravisas un Lazarīnas nejaušā tikšanās. Tikšanās bija piedzīvojumiem pilna, jo ja Lazarīna neklusētu, Aravisa tiktu pieķerta. Viņas bija tik atšķirīgas, bet tomēr draudzenes, kuras spēja viena otrai palīdzēt. Manuprāt, tas ir svarīgi jebkurā draudzībā spēt vienam otru uzklausīt un palīdzēt, kad tas nepieciešams
• Šastas jeb Kora dzīvesstāsts. Man tas likās interesanti, kad abi brāļi satikās un Šasta beidzot satika savu īsto tēvu.
•  Rabadašs tiek pārvests par ēzeli. Man likās tas smieklīgi un arī taisnīgi, jo viņš to bija pelnījis, jo viņš tiešām uzvedās kā tāds ēzelis, viņš bija ietiepīgs.

Man nepatika:

•  Rabadaša cīņa par meiteni. Man nepatika, jo viņš meiteni gribēja sev iegūt ar varu, viņš bija gatavs slepkavot un iekarot citu zemi, lai tik iegūtu meiteni sev.

Grāmatu iesaku lasīt tiem, kam patīk vēsture, jo grāmatā ir daudz par vēsturi rakstīts, bet arī tiem kam patīk piedzīvojumi grāmata patiks.

Grāmatā ir ilustrācijas, bet man viņas ne īpaši patika un diži viņām uzmanību nepievērsu. Grāmatas vāks atbilstošs, jo grāmata beidzās ar kāzām.

Kaķpēdiņas. Dzejoļi bērniem

Grāmata man patika vairāk kā dzejoļu  grāmata „Rekur ir”, kuru lasīju nesen. Grāmatā ir daudz dzejoļi un tie visi man patika, bet 5 dzejoļi man patika vislabāk.

Dzejoļi, kuri man patika:

•  Ko tad, jo man likās dzejolī es jūtu sevi. Jo arī man gribas skriet pa lauku, laukos esot man tas tiek ļauts darīt, esot pilsētā man vienai laukā nav ļauts iet.
•  Ir nu gan, tāpēc ka viņš bija smieklīgs
• Kas(15lpp), tāpēc ka viņš bija kā mīklas un mīklas man patīk minēt un izdomāt pašai
•  Mans lielais brālis, tāpēc ka es arī gribētu sev lielo brāli, kas mani pasargātu, aizstāvētu un vienkārši mīlētu, bet man nav ne liela brāļa, ne maza, esmu viena.
•  Zemeņu smarža, jo zemenes ir manas mīļākās ogas un man viņas garšo, sevišķi ar pienu

Dzejoļus iesaku izlasīt jebkura vecuma cilvēkam, jo tie ir interesanti un viegli lasāmi. Grāmatā esošās ilustrācijas man patika un tās lieliski papildināja dzejoli.

Beilija stāsts. 

Aizraujošs stāsts par suni un viņa zēnu

Grāmata ir stāsts par ģimeni, kuri izglābj suni. Stāsts ir rakstīts kā to redz visu suns, nevis cilvēks. Tas man sākumā nedaudz traucēja, bet tad jau pieradu, ka man visu stāsta suns. Suns uzreiz kā viņu atveda mājās ļoti pieķeras puikam vārdā Ētans. Ētans kļūst par suņa uzticamības personu, lai kur atrastos Ētans, atrodas arī Beilijs. Grāmatā ir aprakstīti vairāki notikumi, bet man visvairāk atmiņā palika divi notikumi, kuri man liekas arī ir spilgtākie.

Pirmais notikums ir, kad Ētans dodas izjādē ar Dzirksteli, Beilijs protams seko. Te Dzirkstele sabīstas no čūskas un aizbēg. Ētans ar Beiliju paliek mežā vieni.  Ētans saprot, ka ir apmaldījušies un jūtas uztraukts. Beilijs mēģina visādi savu draugu uzmundrināt. Paiet vairākas dienas līdz Ētans izkļūst no meža un tas ir pateicoties tikai Beilijam, jo viņš uzmundrināja saimnieku, deva cerību, ka viņi izkļūs no meža. Lai arī Beilijs ir tikai suns, bet viņš savu saimnieku nepameta ne minūti vienu nelaimē, viņš darīja visu, lai viņam palīdzētu, lai gan pašam arī vairs nebija spēka.

Otrs spilgts notikums ir gandrīz stāsta beigās, kad Tods aiz dusmām un nespējas pieņemt, kad Ētanam ir draudzene Hanna, ņem un aizdedzina ģimenes māju. Beilijam ļoti Tods nepatika un tieši viņš bija tas, kas pieķēra, kad Tods taisījās māju aizdedzināt, ko arī izdarīja. Tieši Beilijs bija tas, kas pirmais uzklupa viņam virsū. Pēc tam Beilijs devās degošajā mājā, lai glābtu Ētanu. Kad Ētans izlēca pa logu un savainojās Beilijs ļoti pārdzīvoja, vēl vairāk Beilijs pārdzīvoja Ētana prombūtni.

Noteikti iesaku izlasīt šo grāmatu. Grāmatu lasot man vairākās vietās gribējās raudāt

Man patika:

*ir ļoti grūti izcelt, kas man tieši patika. Jo man patika viss stāsts. Kā jau augstāk minēju man atmiņā visspilgtāk lasot grāmatu iespiedās divi notikumi, kuri man arī visvairāk patika, jo tie bija manuprāt satraucošākie

*grāmatas pašā sākumā kamēr Beilijs bija vēl mazs, kad viņš darīja visādus nedarbus.  Bet manuprāt viņš bija ļoti paklausīgs suns, kas ļoti ātri mācījās visas komandas ko viņam mācīja Ētans

Man nepatika:

*ļoti Tods, jo viņš vienmēr gribēja darīt riebeklības, tad apmētāt meitenes ar olām, tad mētāja petardes, tad sameloja Hannai, ka Ētanam ir cita draudzene sen jau un pati lielākā Toda riebeklība bija aizdedzināt Ētana ģimenes māju. Man šādi cilvēki kā Tods ļoti nepatīk, jo cilvēki, kas otram vēl ļaunu

Grāmata apliecināja, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Ja cilvēks mīl suni un par to rūpējas, tad suns dod atpakaļ savu mīlestību un rūpes.

Starp pelēkiem toņiem

Ir 1941.gads 14.jūnijs Lietuva cilvēki tiek saspiesti lopu vagonos un sākas viņa briesmīgais ceļš uz nezināmo. Arī Līnas ģimene ir tai skaitā ko izsūta, Līnai ir tikai 15, bet mazajam brālītim tikai 10, tāpat kā man. Ceļš ir tāls un mokošs, daudz cilvēki to neiztur un mirst. Man liekas, ka Līnu pie dzīvības notur viņas gribasspēks un mīlestība pret ģimeni, mājām un savu valsti, jo ja tā nebūtu, nezinu vai viņa izturētu. Man bija tik ļoti žēl to cilvēku, jo pret viņiem izturējās kā pret pat nemāku pateikt ko, jo kā gan cilvēks pret cilvēku var izturēties tik cietsirdīgi.

Stāstā nav konkrētas lietas, kas man patiktu, jo kā gan var patikt lietas stāstā, kurā ir tik daudz skumju un baiļu, bet visam pāri mīlestība vienam pret otru. Bet pati grāmata man patika ļoti, tā rakstīta vienkāršā valodā, ka teksts būs saprotams arī mana vecuma lasītājiem. Grāmatu iesaku izlasīt jebkura vecuma skolēnam, lai arī stāstā stāstīts par lietuviešu ģimeni, domāju, ka to pašu piedzīvoja daudzas latviešu ģimenes.

Grāmatas beigas bez asarām izlasīt nav iespējams.

Maģiskā pults

Grāmata ir par diviem bērniem, kas ir dvīņi zēns un meitene jeb Freds un Elija. Lasot stāstu varēsi piedzīvot daudz un dažādus piedzīvojumus kopā ar dvīņiem

MAN PATIKA

• Ka grāmatā tika iekļauts Berijs no grāmatas ‘’Vecāku Aģentūra’’, jo tas lika atcerētiet iepriekš lasīto.
•  Kad grāmatas beigās, kad notika futbola mačs brālis otrajā daļā iemeta 4vārtus, jo domāja, ka māsa viņu kontrolē ar pulti, bet pēc mača kad bija vārti 5:4 Breketvudas labā un Fredam vajadzēja teikt runu par komandas pirmo uzvaru māsa ar mutes plātīšanu pateica, ka viņš to visu izdarījis pats bez pults. Tas man lika aizdomāties, ka dažreiz cilvēkam vajag pamudinājumu no malas, ka viņš to var pats bez kāda palīdzības.
•  Moris viņš bija daudz jaukāks kā viņa dvīņu māsa Aila. Arī Moris bija nejauks, bet manuprāt, viņš nebija tik riebīgs kā Aila un viņš mēdz darīt visādas lietas, kas māsu kaitināja.
•  ka grāmatā tika izmantots Latvijas izteiciens “Mazs cinītis gāž lielu vezumu”. Tas ir viens no maniem mīļākajiem izteicieniem, pie kura es pieturos pati.

 MAN NEPATIKA:

• dvīņi(Aila un Moris) darīja pāri Fredam un Elijai. Man liekas, ka otram darīt pāri nevajag, lai vai kā tas cilvēks Tev nepatiktu vai kaitinātu, jo tik pat labi, Tu ar kādam nepatīc.

Grāmatā bija melnbaltas ilustrācijas, kuras man patika un bija noderīgas, kad bija jālasa garāks teksts, tad bija kā atslodzei.

Grāmata man patika un tāpēc to iesaku izlasīt ikvienam.

Laika spēles. Divi dīvaini piedzīvojumi Murjāņos un Rīgā. Noslēpumainā atteka. Saules acs

Grāmatā ir divi stāsti „Noslēpumainā atteka” un „Saules acs”. Abi stāsti notiek Rīgā un netālajā pilsētā Murjāņos, kas manā gadījumā stāstu lasīšanu padarīja daudz interesantāku, jo otrais stāsts praktiski norisinājās Rīgā un manā mikrorajonā, kurā dzīvoju. Tāpēc arī otrs stāsts varbūt man patika vairāk, jo vietas bija pazīstamākas.

Noslēpuma atteka

Galvenie notikumi Murjāņos pie Gaujas upes. Kādu dienu Andris, Gita un Eidis nolemj doties makšķerēt uz upi un iet makšķerēt uz saliņu, kas atrodas upē. Uz saliņas bērni satiek mākslinieku Skaistlauku, kas tur glezno. Bērni aprunājas ar viņu un mākslinieks iesaka labāku makšķerēšanas vietu. Bērni dodas vietas meklējumos, viņiem ļoti gribas izmēģināt tīklu, kas tika atrasts vectēva mājas bēniņos. Bērni makšķerē un tad notiek kāds dīvains notikums, pēkšņi abiem zēniem paliek slikti un tie noģībst, tīkls tiek saplēsts. Zēni nedaudz atgūst spēkus un dodas atpakaļ uz mājām. Pēc tam uz salas atkal notiek dīvainas lietas pēkšņi mirst Skaistkalna suns un Skaistkalns it kā kļūst traks, kas nemaz nebija. Uz salas ierodas veikt pētījumus tēta labs paziņa Kārlis. Bērni protams grib doties viņam līdz un viņiem tas tiek atļauts. No Kārļa bērni uzzina daudzas jaunas lietas par visādām mērierīcēm, kuras viņš izmanto. Arī man tas viss liekas interesants, jo ir kaut kas jauns un nezināms. Kārlis ar visu galā viens netiek, tāpēc tiek piesaistīti papildspēki, kad bērniem vairs netiek atļauts doties uz salu. Bet kā jau bērniem, viss aizliegtais ļoti interesē un viņi tur dodas pa kluso. Bet tiek pieķerti. Tā nu bērni novēro apkārtni un vienā reizē pamana svešu aizdomīgu mašīnu, kuru viņi izseko. Mašīnā ir trīs vīrieši, kas dodas uz salas un tur dara brīnumlietas. Viens ar dīvainu šaujamo šauj pa ūdeni un divi filmē. Līdz no ūdens iznāk dīvains dinozaurveidīgs radījums. Viens no vīriešiem iet bojā, divi nonāk slimnīcā. Padziļināta izpēte turpinās.

Saules acs

Stāsts norisinās pamatā Rīgā, bet ir arī notikumi Murjāņos pie Klinšupītes. Stāsta sākums man likās garlaicīgs, bet kad sākās notikumi, man tas iepatikās. Tātad stāsts ir par kādu noslēpumainu akmeni, kas tiek nozagts no Dabas muzeja. Sākas akmens meklēšana un tajā lielu dalību ņem Ozoliņu ģimene, kuri palīdz meklēt akmeni. Gita un Andris daudz meklē informāciju par akmeni un par tā laika notikumiem bibliotēkā un avīzēs. Tā nejauši viņi atklāj, ka tais tālajos notikumos ir piedalījušies viņu vecāki.  Ar akmens meklēšanu neveicas nemaz tik viegli, līdz no nekurienes parādās Samta Ūsa, kas kādreiz piedalījās ar vecākiem bagātību atklāšanā. Samta Ūsa atstāj ģimenei kādu mistisku plāksnīti ar kuras palīdzību var atrast disku. Neklājas ar meklēšanu nemaz viegli, tiek pārmeklēta visa Rīga. Bērni vienu dienu atrod it kā disku, bet zagļi ir ātrāki un pazūd. Nākošā meklēšanas reize vainagojas ar panākumiem ar plāksnītes palīdzību tiek atrasts disks. Tiek izsaukta policija, kas savāc četrus cilvēkus. Ierodas Samta Ūsa un parāda kā īsti darbojas Saules disks.

Man patika stāstā „Noslēpumainā atteka”:

•  Bērnu interesētība par notiekošo uz salas. Arī es, ja tur atrastos gribētu visu redzēt un zināt, kas tur notiek, lai gan saprotu, ka bērnu atrašanās tur tik traucē un tā ir bīstama dzīvībai.
•  Darbība uz salas. Man tā likās ļoti reāla, jo kāpēc gan nevarētu ierasties visādi pētnieki un pētīt nezināmo
•  Laika spēles –mošķis, kas bija visas jezgas galvenais cēlējs.

Man patika stāstā „Saules acs”:

• Vecāku noslēpums, kā no Krūmiņa tētis bija kļuvis par Ozoliņu. Lai arī man liekas viss netika bērniem atklāts par notikušo, bet atklātais man likās interesanti.
• Sadarbība. Eidis ar Andri sadarbojās ievācot informāciju par notiekošo Murjāņos. Andris, Gita, mamma, tētis un Pēteronkulis sadarbojās meklējot disku Rīgā. Rīgā notika arī sadarbība starp ģimeni un policistu Priedkalnu. Un kur bez ģimenes sadarbības ar Samta Ūsu. Ja nenotiktu kāda no šīm sadarbībām, es domāju, ka disks netiktu atrasts. Vislielākais palīgs visā, man liekas bija Samta Ūsa, kas bija tēls no pagātnes.
•  Bērnu palīdzība tantītei ar miskasti. Palīdzot tantītei bērni ieguva svarīgu informācīju, kura bija ļoti noderīga meklējot disku.

Man nav nekas, kas grāmatā nepatiktu.

Grāmatā ir nedaudz melnbaltas ilustrācijas, kas lieliski papildināja tekstu, lai arī to nebija daudz, tās bija vajadzīgajās vietās. Man patika, ka abi stāsti ir reālistiski un uzrakstīti vieglā tekstā, kuru gribas lasīt un lasīt, jo tas nevienā brīdī nekļūst garlaicīgs. Grāmatu iesaku izlasīt, tiem kam patīk piedzīvojumi.

Triloģija "Ceļš uz nezināmo zemi". Bēgšana no čūsku valstības. 2. grāmata

Šoreiz ir tā, ka nezinu ar ko lai sāk, jo grāmata nebija no vieglajām. Grāmata ir pasmaga un tā noteikti nav domāta manam vecumam. Joprojām ir lietas ko es nesapratu. Tātad pastāstīšu ko es sapratu.

Stāsts ir par puiku vārdā Ardis, kas ir kādas cilts vadītājs. Ardis kopā ar kādu sirmgalvi dodas nezināmajā, beigās gan izrādas, ka viņi nonāk Ezerpilī, kur Ardis atrod un atdod melno akmeni tā galvenajam un pats kļūst par virsvadoni. Neviens gan viņu par pilnu neņem, jo ir jauns. Ardis ar Čūsku dīdātāju slepus pamet Ezerpili un dodas tālākajos meklējumos. Neklājas viņam viegli. Ardis kļūst par divu meitu tēti. Stāsta beigās Ardis mirst.

Man patika:

*tās daļas grāmatā, kas bija no mūsdienām, tās man likās interesantas un daudz ko uzzināju jaunu. Piemēram:

Kā radās Baltijas Jūra? Baltijas jūra cēlusies no Litorīnas jūras pirms četriem tūkstošiem gadu

Kas ir melnais akmens? Cik es sapratu, tas ir kaut kas ļoti unikāls un tas  atradās Ezerpilī.

Kad radusies Kuršu kāpa? Radusies pirms 5tūkstošiem gadiem Baltijas jūrā. Atradusies viena no lielākajām dzintaru ieguves vietām.

Kā rodas un kur iegūst dzelzi? Brūnā purvzeme vai rūda kuru sadedzinot iegūst dzelzi. Rūdu dedzina īpašās krāsnīs. Kādās lasi pats grāmatā J

Kas ir Uguns krauja, kas tā bijusi kādreiz? Ir iespējams tālākais un galējais punkts uz ziemeļiem leģendām apvītajā Dzintaru ceļā.

Kas ir arheloģija? Tiek petīts un meklētas senas lietas.

Man nepatika:

*visa vēsturiskā daļa, jo tā man bija nesaprotama un garlaicīga.

Grāmatu neieteiktu bērniem, kas jaunāki par mani, jo domāju, ka viņi tāpat kā es daudz ko nesapratīs. Grāmata patiks tiem, kam interesē vēsture.

Gulivera ceļojumi

1.daļa

Gulivers nokļūst Liliputijā, kurā viņš piedzīvo daudz un dažādus piedzīvojumus.

Man patika:

•  Kā Gulivers izturējās pret Blefusku pat ja tie bija Liliputijas ienaidnieki, jo viņš nešķiroja cilvēkus.
• Ka Gulivers pasaudzēja dažus liliputiešus, tos palaida vaļā pat ja tie viņam bija darījuši pāri. Jo viņš neuzskatīja sevi par pārāku cilvēku, kā liliputiešus.

Man nepatika:

•  Ka visu laiku kāds gribēja Guliveru sodīt ar nāvi, jo viņš jau neko sliktu nedarīja, brīžam gan muļķīgas kļūdas pieļāva, bet kurš tad nekļūdās.
• Kā Liliputijas karaļvalsts iedzīvotāji izturējās pret Guliveru, jo viņiem viņu vajadzēja tikai tāpēc, lai pasargātu karaļvalsti no kara starp Liliputiju un Blefusku.

2. daļa

Gulivers nokļūst Milžu zemē, kurā viņš piedzīvo daudz un dažādus piedzīvojumus.

Man patika:

•  Ka Glumdalkliča visu laiku sargāja Guliveru, jo tas bija no viņas puses jauki.
• Ka visi viņu uzskatīja par īpašu

Man nepatika:

• Mazais Milžu pundurīts, kas sākumā bija vismazākais cilvēks, bet kad ieradās Gulivers viņš vairs tāds nebija un viņam tas skauda, jo viņš vairs nebija Princeses mīlulis , tāpēc viņš sāka darīt Guliveram pāri.

Man pašai patika labāk 1.daļa, jo tā bija interesantāka un piedzīvojumiem pilnāka.

Grāmatu iesaku izlasīt, jo grāmata ir līdzīga filmai, kas man arī patika.

Grāmatā bija ilustrācijas, bet man viņas nepatika.  Grāmatas vāks atbilstošs grāmatas 1.daļai

Labo blēņu vasara

Vēlreiz nācās pārliecināties, ka latviešu autori nav nemaz tik garlaicīgi, kā tas tiek parādīts skolā lasīšanas stundās.

Šis stāsts bija par mani, jā arī es dzīvoju pilsētā un savu vasaru pavadu laukos pie omes. Tāpēc man bija interesanti lasīt un salīdzināt, kā tas ir man. Bija lietas, kas man ir kopējas ar Aivi.

Man patika:

• Redīsu ravēšana. Lai cik tas neliktos smieklīgi, tad es pagājušo vasar līdzīgi kā Aivis izravēju omas dārzā redīsus, jo es tak neatšķiru, kuri ir redīsi un kuras ir nezāles. Oma un mamma par to nebija priecīgas, tāpēc vairāk man neko ravēt nelika, vienīgi atļāva sīpolus ravēt.
• Aivja iesprūšana toaletē. Man likās tas smieklīgi, lai gan man viņa vietā nu nemaz negribētos atrastos.
•  Malkas krāmēšana. Es esmu tāds pats malkas krāmētājs kā Aivis, ja man neviens nepalīdzētu, tad manas malkas grēdas visas sagrūtu
•  Obligātā literatūra. Nezinu kas tām mammām kaiš, ko var visu laiku uzbāzties ar savu obligāto literatūru, es tak izlasīšu, kad to gribēšu. Mana mamma tieši tāpat man uzmācas ar lasīšanu, bet nu es cenšos ātri no rītiem palasīt, lai pēc tam varu skriet laukā ar draugiem
• Tūrisma projekts. Man likās tas bija kaut kas foršs. Man arī gribētos ar saviem draugiem kaut ko tādu uztaisīt, varbūt šogad???
•  Zagļu notveršana. Man ļoti patika Aivja apdoma un izdoma, lai notvertu zagļus
•  Pirāta izglābšana un Šubas sodīšana. Man bija ļoti žēl Pirāta un es ļoti cerēju, ka viņš atlabs, tādi cilvēki, kā Šuba būtu jāsoda, bet diemžēl tādu cilvēku laukos netrūkst.

Mans vasaras brīvlaiks ir sācies, vēl gan nekādas blēņas neesmu sadarījusi, bet gan jau arī mana vasara neiztiks bez labām blēņām par ko mammai neuzzināt, lai nesatraucas.

Grāmatu iesaku izlasīt gan pilsētas bērniem, gan lauku bērniem. Grāmata ir piedzīvojumiem pilna un nevienā brīdī tā nav garlaicīga.

Žēl, ka grāmatā nebija ilustrācijas, bet var jau iztikt arī bez tām. Grāmatas vāks atbilstošs stāstam.

24.06.2019

Vārdotāja un vārpstiņa

Grāmata ir par 3 rūķiem, kas dzīvo 1 no 2 karaļvalstīm. kādu dienu, kad viņi aiziet pie sava drauga bārmeņa viņi uzzina par to ka viņu pilsētā ir izcēlusies traģēdija, jo princese bija sadūrusi pirkstu un aizmigusi tā pat kā visa pils. tagad sērga izplatās un sak aizmigt visa pilsēta kas ar viņiem tāpēc rūķīši to pastāsta savai karalienei un viņi devās pamodināt meiteni( princesi) . Kas ar viņiem notiks? Vai karaliene un 3 rūķīši aizmigs? vai ceļā viņi atradīs daudz līķu? Vai viņi pamodinās visus? vai tomēr es stāstu pilnīgas muļķības UZZINĀSI GRĀMATĀ
Man patika 

• Ka grāmata man atgādināja 2 pasakas kas ir sniegbaltīte un septiņi rūķīši un ērkšķrozīte 

Kāpēc Sniegbaltīte un septiņi rūķīši, jo bija arī te bija rūķi, kas bija katrs citādāks, bet tomēr visi viens otru lieliski papildināja
Ērkšķrozīte, jo arī tur meitene sadūrās ar vārpstiņu un aizmiga uz daudziem gadiem. Arī te tā bija. 
Man nepatika grāmatas ilustrācijas, jo tās bija drūmas un baisas.
Lasīju grāmatu un domāju, tas ir stāsts vai pasaka. Man vairāk tā atgādināja pasaku, jo galvenie varoņi bija rūķi un karalienes. Lasot grāmatu tā man ļoti atgādināja manas mīļās pasakas, bet ši nebija galīgi tāda, šī bija baisa. Šī grāmata noteikti nav tāda kā manas mīļās pasakas, kuras man liekas ir mīļuma un sirsnības pilna, šī liekas tāda auksta, tāpēc man grūti grāmatu ieteikt kādam citam lasītājam, saviem draugiem es laikam šo grāmatu neieteikšu izlasīt.

Bagātību sala

Šī ir pirmā grāmata šogad Lasīšanas stafetē, kas man ļoti, ļoti nepatika. Grāmatu izlasīju līdz galam, jo man tak gribējās zināt ar ko tas viss beigsies, bet otrreiz šo grāmatu noteikti nelasītu.

Grāmatas galvenais notikums ir ceļojums uz Bagātību salu. Ceļojums ir asiņains un vardarbīgs, kas man nepatīk. Grāmata man atgādināja man šausmu filmu, kuras man nepatīk, jo Ir baisas.

Vienīgais, kas man grāmatā patika bija Džims, kurš bija gudrs zēns. Kurš mācēja uzvarēt svešiniekus un izglābt savus draugus.

Grāmatu iesaku lasīt tiem, kam patīk asinis, kaujas. Domāju, ka puišiem varētu patikt.

KEPLER62. Ceturtā grāmata: ATKLĀJĒJI

Jaunie planētas atklājēji ir nokļuvuši savā gala mērķī un nu ir jāsāk tā iepazīt. Iepazīšanu mēs lasītāji varam veikt no Marīa skatpunkta, jo viņa ir tā kas visu izstāsta. Man patika jauno planētu iepazīt no viņas skatpunkta, protams būtu interesanti to iepazīt no pārējo cilvēku skatpunkta, jo katram mums ir savs redzējums uz lietām.

Man patika:

•  Kā Marīa sadraudzējās ar orkiem un tie viņai parādīja, kur dzīvo Čukstētāji. Ar čukstētājiem Marīa jau iepazinās iepriekš. Viņa bija vienīgā, kas ar viņiem sapratās un varēja atrast kopīgu valodu, vismaz man tā liekas
•  Ka Ari nepameta savu mazo brāli, kad viņš saslima, bet meklēja iespēju, lai viņu izārstētu. Man liekas, ka savi tuvākie ir jāsargā vienmēr

Man nav, kas grāmatā nepatika, bet man tā likās nedaudz par garlaicīgu, gribētos vairāk notikumus, lai tur būtu.

Ilustrācijas man patika, jo tās lieliski papildināja tekstu.

Grāmatu iesaku lasīt jaunākiem bērniem kā es, jo mana vecuma bērniem tā varētu jau būt par garlaicīgu. Grāmatā ir piedzīvojumi, bet gribētos, lai to ir vairāk un ne tik paredzami.

Trešās grāmatas galvenais notikums ir došanās ceļojumā. Man liekas, šī no visām trīs šajā grāmatām, ko esmu izlasījusi ir visgarlaicīgākā, jo nekas īpašs nenotiek.

Bērni ir izgājuši apmācību un nu ir laiks doties, notiek atvadas, bērni uzvelk tērpus un iekāpj kosmosa kuģī un dodas līdz savai pārsēšanās vietai.

Vienīgā interesantā vieta bija Kosmosa stacija, man patika darbība uz viņas, jo tur Ari pārkāpa noteikumus, viņš izsekoja pieaugušos, kuri devas izplatījumā un Arī neuzmanības pēc varēja notikt, kas bīstams. Arī nerīkojās apdomīgi un par sekām nedomāja, bet tas viss radīja intrigu, lai stāsts nebūtu tik garlaicīgs.

Ilustrācijas daudz un lieliski papildina tekstu.

Grāmata patiks tiem, kam interesē kosmoss. Nezinu vai grāmatu iesaku citiem, konkrēti šo daļu noteikti nē, man bija garlaicīgi. 

  KEPLER62. Otrā grāmata: PIRMS STARTA

Turpinājums pirmajai grāmatai, šoreiz galvenā varone ir Marīe, kas ir bagātu vecāku bērns, vienīgais bērns ģimenē. Kas jūtas pamesta, jo mamma ir nesen mirusi un tētis vienmēr strādā. Marīe datorspēles neinteresē, bet viņa tās ir likusi iegādāties citiem un likusi spēlēt. Vienam spēlētājam izdodas iziet 100 līmeni ar ko spēlē iegūst papildus līmeni, papildus līmeņa darbības tiek dotas Marīe izbaudīt. Cik sākumā man liekas, viņa bija priecīga par iespēju doties prom, tik beigās, viņa neko vairs negribēja kā atgriezties mājās.

Man patika:

• Marīe pati par sevi, ja sākumā man likās viņa kā izlutināta meitene, kas neko nemāk, tad nonākot treniņnometnē, manas domas par viņu mainījās, jo īstenībā viņa bija gudra meitenei un zināja, ko vēlas. Viņa bija godīga pret citiem, tās lietas, kas viņu neinteresēja, viņa tā arī pateica. Viņu ļoti interesēja šaušana un tā viņai arī padevās.
• Ka bija sasaiste ar pirmo grāmatu, jo šai pašā treniņnometnē bija nonākuši iepriekšējās grāmatas varoņi brāļi, kas tika salikti ar Marīe vienā komādā. Man liekas, ka viņi būtu lieliska komanda, jo katram bija savas stiprās puses, kuras varētu palīdzēt komandas darbā
•  Ilustrācijas, tās bija pietiekoši daudz un lieliski papildināja tekstu, ļaujot lasītājam vēl vairāk iztēloties, kā tas izskatītos realitātē.

Grāmatu iesaku izlasīt visiem datorspēļu atkarīgajiem un ne tikai viņiem. Teksts viegli uztverams, kurš papildināts ar lieliskām ilustrācijām. 

KEPLER62. Pirmā grāmata: IELŪGUMS

Stāsts par diviem nabadzīgiem brāļiem, kuri ļoti vēlas iegūt savā īpašumā populāru datorspēli. Viņi to iegūst un spēle var sākties, viņi spēlē uz maiņām vairākas stundas no vietas. Līdz šim nevienam nav izdevies šo spēli iziet, bet brāļiem tas izdodas. Pateicoties spēlei viņi iegūst Ielūgumu uz nezināmu vietu.

Man patika:

• Ka vecākais brālis rūpējās par mazāko brāli, kad viņš saslima. Man liekas, ka tā būtu jābūt visas ģimenēs, ka visi rūpējas viens par otru, bet kā zinām tā nav visās ģimenēs
• Ka grāmatā ir daudz ilustrācijas, kas lieliski papildina tekstu un ir vieglāk uztverams, tāpēc domāju grāmata patiks arī tādiem bērniem, kas tikko sākuši lasīt.

Grāmata patiks datorspēļu spēlētējiem, jo viņi labāk izpratīs brāļu gribēšanu izspēlēt spēli. Es datorspēles spēlēju maz, tāpēc man grāmata nav tā ka nepatika, ne patika.

Pēc manām domām grāmatas sākums ir reālajā dzīvē, bet tikko spēle beidzas sākas virtuālā dzīve, kas man nedaudz traucēja.

 Doktors Proktors un lielā zelta laupīšana, 2

Šī bija tresā grāmata šajā sērijā, ko izlasu un no visām trīs, ko esmu izlasījusi man viņa patika vislabāk. Grāmata lasījās ļoti ātri un bija aizraujoša. Lasot ieslēdzās mana iztēle, kas man palīdzēja visu uzvert vieglāk, ilustrācijas man grāmatā nepatīk, tāpēc tās man diži neko nepalīdzēja. Grāmatu iesaku tiem, kam patīk piedzīvojumi un spraigas izjūtas.

Galvenais notikums ir atgūt zelta stieni, kas tika nozagts Norveģijas bankā. Lai to izdarītu doctors Proktors kopā ar Bullē un Līsi dodas uz Londonu, kur piedzīvojumi var sākties.

Man patika:

• Pārgājiena somu krāmēšana. Cik tās bija viņiem atšķirīgas. Mana pātgājienu soma līdzinās vairāk Līsei. Arī es vienmēr mēģinu pret visu nodrošināties, ka mamma man prasa vai es taisos uz nedēļu prom vai tikai uz dienu J
• Jaunie doktora izgudrojumi. Tie likās interesanti un mazliet nereāli, tāpat kā visi viņa iepriekš izgudrotie izgudrojumi
• Vaska figūras. Man pašai gribētos tādā muzejā nokļūt, līdz šīm vēl neesmu bijusi tādā, bet cik esmu skatījusies internetā bildes un mamma stāstījusi, ka tas ir forši un neparasti, jo figūras izskatās kā īstas.
•  Šautriņu spēle, kurā notika neliela krāpšanās. Bet ar to viņa bija interesanta
• Kāršu spēle ar Kranču puikām, sākumā likās nu Bullei būs gals klāt, bet tas jau nebūs Bulle, kas neizies no situācijas. Futbola spēle, kura bija ļoti spraiga un interesanta.

Man nepatika:

• Maksimuss Rubļevs viņš bija iedomājies, ka ar naudu var panākt visu. Bet viņam naudas nebija tāpēc ta tika zagta. Žēl viņa, jo ne jau tā var cilvēka acīs mainīt domas par sevi.

Doktors Proktors un pasaules gals. Varbūt, 1

Tev patīk izgudrojumi, tad Tev patiks šī grāmata. Grāmatā sastapsies ar daudz piedzīvojumiem, kāds būs spraigāks, kāds ne tik, bet būs interesanti :)

Man patika:

• Ka cilvēki lietoja garumzīmes, kur vajag un kur nē. Man tas likās smieklīgi, jo bija smieklīgi lasīt nepareizi uzrakstītus vārdus. Arī es brīžam aizmirstu uzlikt garumzīmes, vai uzlieku, kur to nevajag un tad mamma vai skolotāja labo.
• Trampalīnlēkšanas sacensības. Tās laikam man patika visvairāk šajā stāstā, tās bija interesantas un smieklīgas. To nodaļu lasot es iztēlojos, kā tas izskatās. Cik neveikli viņi tur daži uzvedas.
• Gregors ir varde. Tas man nelikās īsti, bet man patika tāpat. Profesors bija izgudrojis kaut kādu šķirdrumu, kuru Gregors bija iedzēris un nu kļuvis par vardi. Tas vien parāda, nedzer vai neēd lietas, kuras nepazīsti.
• Bulles gājiens pāri upei. Tas bija elpu aizraujoši, jo man likās, ka viņam tas neizdosies un kaut kas aizies greizi, bet viņam tas izdevās.
•  Kā draugi veda pie prāta Karali, lai tas dara kaut ko lietas labā, lai pasaule neietu bojā.

Man nepatika:

•  Hallvara Tenorensense, kas ar viltu kļuva par prezidentu. Viņš iestāstīja cilvēkiem muļķības un viņi viņam ticēja. Viņš bija tas, kas sāka nepareizi rakstīt un runāt. Viņš kropļoja valodu, kas nav labi darīt, sava Valsts valoda ir jālieto pareizi.
• Brāļi Trulss un Trims, jo viņi darīja visādas riebeklības un tad smējās par citiem.

Grāmatā pietiekoši daudz ilustrācijas, bet man viņas nepatika. Uz grāmatas vāka redzams Bulle, kurš sķērso upi, tātad zīmējums atbilstošs grāmatai, bet man ne īpaši patīk.

Dogmens, 3

Grāmatā ir 2svarīgi notikumi, kas beigās sasaistās kopā.

Notikums:

1. Pītijs klonē pats sevi un rodas mazais Pītijs
2. Flipija atgriešanās

Abi notikumi ir pietiekoši interesanti un pamācoši lasītājam.

Man patika:

•  Mazais Pītijs, jo viņš bija mīļš un mazliet kaitinošs ar saviem KĀPĒC? Arī es brīžam mammu nokaitinu ar Kāpēc? Tad kad mammai ir laiks viņa uz maniem Kāpēc atbild, bet ja viņai nav laika, tad viņa man liek iet meklēt atbildi pašai grāmatā.
•  Pītija un Flipija draudzība, lai arī tā nesākās diez ko skaisti, jo Flipija bija agresīva, bet Pītija ar saviem Kāpēc izdevās atkausēt viņas sirdi un kā jau es iepriekšējā gramatā lasot domāju, ka Flipija īstenībā nav ne ļauna, ne agresīva, viņu par tādu uztaisa apkārtējie, jo viņa ir citādāka izskata kā citas zivis. Arī mūsu sabiedrība citādos negrib pieņemt L
• Ka mazais Pītijs palika dzīvot kopā ar Dogmenu, viņi viens otru mīlēja jau no pirmās tikšanās reizes

Man nepatika:

• Ka Pītijs klonēja mazo kaķi un tad par viņu nerūpējās. Viņš viņu uzskatīja par traucēkli un gribēja no viņa tikt vaļā. Bet kāpēc tad klonēji pats sevi, ja negribēji sev mazuli. Par mazuļiem ir jārūpējas un netikai mazuļiem, ja reiz esi paņēmis sev dzīvnieku, tad par to jārūpējas, līdz mūža galam. Dzīvnieki, tak nav rotaļlietas, kuras var apnikt un atdot tālāk.

Grāmatu iesaku bērniem, kas nesen iesākuši lasīt, jo viņiem tā būs lasīt viegli, jo ir komiksu veidā un teksts viegli saprotams. Es jau šādām grāmatām palieku par lielu, bet man tādas patīk palasīt, kad esmu izlasījusi kādu “smagāku” grāmatu, tad man tā ir kā atslodze.

Ilustrācijas ir daudz, jo grāmata ir komiksu veidā un man patīk.

Izglābt vasaras brīvlaiku

Aizraujošs, mūsdienīgs, piedzīvojumiem pilns stāsts, kas man liekas balstīts uz patiesiem notikumiem, jo ja pareizi atceros, tad pagājušo gad ziņās dzirdēju, ka mācību gadu vajadzētu pagarināt. Nē nevajag to pagarināt, tā domāju es un arī stāsta galvenie varoņi.

Man patika:

•  Kā Luīze ar Gustavu mēģināja pieķert zagli, kas lauzās iekšā dzīvoklī. Beigās jau izrādījās, ka nelauzās neviens iekšā. Ja godīgi, tad es arī Luīzes un Gustava vietā rīkotos kā viņi, jo kā gan es zinu, ka svešinieks tur tagad dzīvos
•  Ka Gustavs ar Kārli izdomāja, kā palīdzēt Luīzei, lai viņa netiktu sodīta, pēc video ievietošanas internetā. Luīze nerīkojās labi un par sekām viņai ir jāatbild, bet man patika, ka puiši viņu atbalstīja, jo nedarbu pastrādāja kopā
•  Čiekura cīņa ar Taurenīti par bunkuru. Man patika, ka Čiekurs neielaida Taurenīti ar svešinieci bunkurā. Jo bunkuru atrada Čiekura klases skolēni. Lai arī sākumā Čiekuram neveidojās labs kontakts ar klasi, viņš beigās kļuva par labāko draugu
• Lieldienu pasākums. Man patika, ka pasākuma organizēšanā un vadīšanā tika iesaistīta visa klase.

Man nepatika:

• Karīnas nodevība kļūstot par skolas prezidenti. Jo viņa bija solījusi vienu, bet kā tika augstā krēslā, tā runāja līdzi visiem citiem. Manliekas, ka savas domas ir jāmāk pārstāvēt un aizstāvēt, lai arī citi tā nedomā
• Kad Luīze, Kārlis un Gustavs ielavījās Čiekura dzīvoklī un noklausījās sarunu. Īsti pat nesapratu, kāpēc viņi gāja dzīvoklī bez atļaujas, jo iet svešā dzīvoklī, kur neviena nav, man liekas, ir likumpārkāpums
•  Čiekura rīcība, kad viņš bija organizatoriem nodevis ziņu, lai Luīzei neļauj ēnot ministru

Man patika/nepatika:

• Klases vienotība, lai iegāztu Čiekuru. Tas nebija forši, ka viņi viņu gribēja iegāzt. Arī man ziemā bija praktikante, kas man galīgi nepatika, bet ne jau tāpēc es darīju kaut kādas riebeklības. Man liekas, ka skolēni rīkojās nepareizi, viņi pat Čiekuru neiepazina, bet uzreiz uzskatīja par slikto.

Stāsts ir interesants un to noteikti iesaku izlasīt visiem saviem vienaudžiem, jo tas ir pamācošs un piedzīvojumiem pilns. Stāstā it kā tiek paskaidrots, kapēc vēlas pagarināt mācību gadu, bet vienalga es to nevēlos.

Man patika ilustrācijas, tās bija mūsdienīgas un piesaistošas.

Dogmens, 2

Galvenais notikums grāmatā ir šefa dzimšanas diena. Dzimšanas diena ir pārsteigumiem un piedzīvojumiem pilna.

Man patika:

•  Šefa dzimšanas dienas dāvana – zivtiņa. Es zinu, ka otram dāvināt dzīvnieku īsti labi nav, tā dāvināt var tikai labi pazīstamam cilvēkam, jo īsti nepazīstot cilvēku var sanākt, ka dzīvnieks ir lieks. Arī man ļoti gribētos dzīvnieku, bet mamma saka, ka dzīvnieku nav ko mocīt pilsētas dzīvoklī, tā nu man jāiztiek ar suni un kaķi laukos
• Ka Pītijs izgatavoja sev dubultnieku, tas nekas ka no papīra un viņš bija plakans

Man nepatika:

• Dogmena uzvedība zoo veikalā, jo ta nav pieklājīgi uzvesties veikalos. Man nepatīk veikalos, ka cilvēki ne tikai bērni, bet arī pieaugušie nemāk uzvesties
• Ka Dogmenam iesmērēja zivi, kura bija ļauna. Es domāju, ka zivs nebija nemaz ļauna, viņa bija vienkārši ar citu raksturu. Tak mēs cilvēki arī visi neesam vienādi, tad kāpēc lai visas zivis būtu vienādas. Tas būtu garlaicīgi.
• Ka Pītijs piespieda visus cilvēkus mīlēt sevi, lai iegūtu viņu dārglietas. Man nepatīk cilvēki, kas otram piespiež kaut ko darīt tik, lai pats sev gūtu labumu.

Grāmatu iesaku izlasīt, bet domāju tā labāk patiks jaunākiem bērniem kā es. Grāmatā man patika ilustrācijas, sevišķi multenītes.

6.06.2019

Rekur ir! Jauni dzejoļi Latvijas bērniem

Rekur ir, ir mana pirmā dzejoļu grāmata ko esmu izlasījusi un ceru, ka ne pēdējā. Lai gan es nevaru teikt, ka man dzejoļi patika, ne nepatika. Ja viņa nebūtu iekļauta Lasīšanas stafetē noteikti paietu garām, bet tagad vismaz esmu iepazinusies ar latviešu autoru dzejoļiem. Kas daži bija smieklīgi, daži ne tik smieklīgi.

Grāmatā man iepatikās trīs dzejoļi:

• Andas Dēliņas dzejolis “Pasakainie bērnības stāsti”, dzejolītis likās mīļš un atbilstošs arī man. Arī manai omai kādreiz bija lopiņi, bet nu vairs nav. Mana oma pazīst putnus, mana oma gan dikti neaizraujas ar rokdarbiem, bet to dara mana mamma. Nu jā mana dzīve aizrit Rīgā, bet es ļoti priecājos, ka vasaras es varu pavadīt laukos pie omas un opja.
• Maijas Laukmanes dzejolis “Tad” arī dzejolis par omīti un opīti. Es zinu, ka arī mana oma un opis ir pavadījuši burvīgi savu vasaru, tā noteikti bija darbiem pilna, jo abi viņi dzīvoja laukos, kur vienmēr darbs atrodas, gan lielam, gan mazam. Bieži man mamma stāsta par savu bērnību un man liekas tas ir tik intesanti un aizraujoši bijis, vienīgais ko mamma no savas bērnības negrib atcerēties ir garās biešu vagas un siena talkas. Man arī gribas tādu bērnību kā mammai bijusi un man liels prieks, ka daļēji man to izdodas piepildīt un tas man ļoti patīk.
• Andas Dēliņas dzejolis “Ko par Latviju pateikt var daudz?”. Laikam jau esmu īsts Latvijas patriots, jo man šeit patīk. Man patīk Latvijas daba, tā ir tik daudzveidīga. Man patīk Latvijas mākslinieki(mūziķi,aktieri). Man patīk mūsu vienotība Valsts svētkos un Dziesmu un deju svētkos. Un jā es nekaunos teikt esmu latviete, nāku no mazas Valsts.

Grāmatā ir skaistas ilustrācijas, kas lieliski papildina dzejoļus. Grāmatu iesaku izlasīt, gan jau atradīsies arī kāds dzejolītis, kas iepatiksies. 

 

Meitene, kas gribēja izglābt grāmatas

Stāsts par meiteni, kura ļoti mīlēja grāmatas, kurai grāmatu varoņi bija draugi un nedraugi. Man liekas, meitene bija diezgan vientuļa, jo reālajā dzīvē viņai draugu nebija. Viņa visu laiku lasīja tikai grāmatas, es nesaku, ka tas ir slikti, arī es lasu grāmatas, bet man reālajā dzīvē ir draugi ar kuriem pavadu arī laiku, jo man vajag saskarsmi ar īstiem cilvēkiem.

Stāsts man patika un tas lika aizdomāties, jo arī es esmu domājusi, kur paliek grāmatas, kuras vairs neviens nelasa. Zinu, ka laukos bibliotēkā, tad grāmatas tiek noliktas atsevišķā vietā, kur cilvēki var tās paņemt. Zinu, ka citi tās nodod makalatūrā, tā dodot iespēju papīram piedzīvot otru dzīvi, kas nav nemaz tik slikti. Vai maz ir tādas grāmatas, kuras ir aktuālas vienmēr? Gribas jau domāt, ka ir un būs tādas grāmatas, tās ir grāmatas ar vērtību.

Tāpāt kā Anna arī es esmu dažām grāmatām nesapratusi, kur palikušas grāmatas beigas. Bet tagad es saprotu autors atstājis tukšu lapu, lai beigas es uzrakstu pati, tādas kā es tās vēlētos.

Grāmatu iesaku izlasīt, jo tā liks aizdomāties par daudz lietām. Grāmatā ir daudz ilustrācijas, kuras lieliski papildināja tekstu, teksts viegli lasāms un uztverams, kas būs pa spēkam izlasīt arī mazam lasītājam.

Vecāku aģentrūra

Stāsts ir par puisi, kurš nonāk vecāku aģentūrā, kurā viņš var izvēlēties sev jaunus vecākus. Galvenais varonis ir Berijs, kuram nepatika savi vecāki. Berijs grib sev 10gadu dzimšanas dienu svinēt ar ballīti, kādas viņam nekad nav bijusi, bet vecāki tam nepiekrīt. Berijs sadusmojas un iemieg. Visa galvenā darbība notiek viņa sapnī, lasi nu pats kas notiek sapnī.

Man patika:

• Ka viņa piecu dienu sapnī bija cilvēki, ko viņš pazina. Jo tas sapni padarīja reālistiskāku
• Paši pēdējie vecāki, ko viņš izvēlējās, jo tie bija dvīņu māsu vecāki, kuri viņu lutināja, kuram gan nepatīk, ka viņu lutina
• Berija rīcība, kad viņš abām dvīņu māsām teica, ka viņš dosies atpakaļ uz vecāku aģentūru, lai viņām abām būtu laimīga dzīve nevis izpostīta Berija dēļ. Tas manuprāt bija no viņa puses ļoti mīļi.
• Tas ka īstajā dzīvē māsas sauca tāpat kā pasaulē, kur bērni izvēlas savus vecākus

Man nepatika:

• Ka Priekšnieks neatklāja patiesību, kas notiks kad viņam paliks 10gadi. Jo tad varbūt viņš izdarītu citu izvēli. Man vienmēr pašai gribas zināt, kādas būs sekas, ja ko darīšu citādāk.
• Ka bija daži lieki notikumi, kurus es īsti nesapratu, kāpēc tādi ir vajadzīgi

Grāmatas vāks manuprāt ir grāmatai atbilstošs. grāmatu es iesaku, tāpēc ka grāmata liek padomāt un novērtēt savus vecākus, lai arī brīžam mums nepatīk, ka vecāki mums ko neļauj, bet viņi mūs mīl un uztraucas. 

Viljams Ventons un lurīdija zaglis,1

Stāsts par kādu divpadmitgadīgu zēnu, kuram piemīt īpašas spējas, par kurām viņš neko nezin. Zēns dzīvo ar ģimeni Anglijā, bet tad pēkšņi ģimene ir spiesta ātri pārvākties uz citu valsti. Tā ģimene nokļūst Norvēģijā, kur Viljams Vensons kļūst par Viljams Ulsenu. Ir pagājuši 8gadi kopš notikuma, kura dēļ ģimene pārcēlās un tik daudz gadus ir pazudis arī vectēvs.

Stāsts ir spraigs un interesants, kurš man pat patika. Man ļoti gribējās zināt, kāpēc Viljamam ir tādas spējas un tas bija interesanti uzzināt, protams man tas nelikās reālistiski, bet varbūt tā tomēr dzīvē varbūt?

Man patika:

• Stāsta sākums, kad Viljams ar klasi devas ekskursijā. Man jau tad likās, ka kaut kas labi nebūs, bet es nekad nedomāju, ka viņam piemīt superspējas.
•  Draudzības sākums ar Iskiju. Sākums bija neveikls, bet pēc tam starp viņiem pastāvēja īsta draudzība, lai arī Iskijai bija uzdevums Viljamu novērot. Man liekas viņa to nedarīja uzdevuma pēc, bet gan tāpēc, ka viņai viņš patika un viņa uzticējās viņa spējām.
• Viljamsa satikšanās ar vectēvu, lai arī man liekas tas nav reāli iespējams, bet tas bija interesanti

Man nepatika:

• Viljamsa skolotāja Humbergera izturēšanās pret viņu. Man liekas, ka tā skolotājs nevar izturēties pret skolēnu. Skolotājs vienkārši nevarēja pieņemt, ka Viljams ir gudrs zēns. Protams mums nevienam nepatīk, ka mūs māca, bet varbūt kādreiz ir jāieklausās otrā
• Ābrahama rīcība. Man nepatika, ka viņš ar viltu, gribēja Viljamsu aizvest prom un tad viņu iznīcināt.

Vienu gan es zinu, ka grāmatas vajag lasīt pareizajā secībā. Nevis kā es to šoreiz izdarīju, vispirms izlasīju 2 un 3. daļu un tad tikai 1.daļu. Jo izlasot šo daļu man radās skaidrība par visu, kas notika 2. daļā.

Grāmata patiks tiem, kuriem patīk piedzīvojumi un fantāzija. Lai arī grāmatai norādīts ieteicamais vecums 9+, domāju, ka tā patiks un būs vieglāk saprotama nedaudz vecākiem.

Grāmatā man joprojām pietrūkst ilustrācijas, kas papildinātu tekstu, lai tas būtu vieglāk uztverams. Vāks atbilstošs gramatas saturam.

Viljams Ventons un orbulatoraģents, 3

Šī grāmata, man jau patika labāk, kā 2. daļa, pie beigām gan sāka apnikt, manu uzmanību tā nespēja noturēt, bet tā kā vēlējos zināt ar ko viss beigsies, tad līdz beigām bija jātiek un es tiku.

Šoreiz Viljamsa galvenais uzdevums bija atrisināt Orbulatora mīklu, lai to atrisinātu bija jāpieliek daudz pūļu un tas noteikti nebija viegli, lai vai kādi šķēršļi viņam bija jāpārvar, viņš to paveica.

Man patika:

• Ka Viljams un Iskija kopā pārverēja visas grūtības, kas viņiem gadījās ceļā, vienmēr viens otram palīdzēja. Tas vien parāda, ka viņi bija ļoti labi draugi, kas viens otram uzticējās
•  Bendžamina jaunais izgudrojums ar kura palīdzību varēja sev mainīt izskatu. Man pašai gan reālajā dzīvē tādu izgudrojumu negribētos izmēģināt, bet tā likās interesanti, ka tāds iespējams uztaisīt
•  Un likās interesants tēls Fils, brīžam man viņš arī kaitināja. Pateicoties viņam arī mīkla tika atrisināta, jo viņš palīdzēja daudz. Man patika, ka viņš deva norādes nevis teica priekšā.
•  Ka Viljams satika atkal savu vectēvu, tas jau nekas, ka viņš tagad bija robots, tas likās interesanti un tai pat laikā nepierasti, jo realitātē tak tā nevar būt
•  Lai arī Viljams ir vēl mazs zēns, viņš ir ļoti gudrs un mērķtiecīgs, viņam piemīt īpašas spējas kodu atšifrēšanā ar to viņš man arī patīk. Viņš nav no zēniem, kas padodas pie pirmajām grūtībām.

Man nepatika:

• Kā rīkojās Gofmans, man jau sākumā viņa darbības likās aizdomīgas, bet lasot sapratu, ka viņš ir viens slīpēts tipiņš, kas visu darīja, lai iegūtu labumu sev
•  Kornēlija viņa ir viens slikts tipiņš, kas it kā izgaisa, bet tomēr neizgaisa

Grāmata patiks tiem, kuriem patīk fantastiska un mistika. Grāmata nav mana stila grāmata, bet es to izlasu ar lielu interesi un pēc tam vēl ilgi pārdomāju grāmatas sižetu.

Arī šajā grāmatā nav ilustrācijas un tās man pietrūkst, jo tad būtu tekstu vieglāk lasīt un uztvert. Grāmatas vāks atbilstošs grāmatā aprakstītajam.

Viljams Ventons un kriptālportāls, 2

Stāsts patiks tiem, kam patīk fantastiska, maģija un piedzīvojumi. Šī bija pirmā grāmata ko izlasīju no šī autora. Grāmata galīgi nav mana stila grāmata, bet es to pievarēju, jo man gribējās tomēr zināt, kā viss atrisināsies, tātad grāmata spēja manu uzmanību piesaistīt līdz galam, lai arī man viņa nemaz nepatika. Man ļoti gribējās zināt, kas izraisa Viljamsam lēkmes un kā atrisināsies lieta ar iesaldēto Ābrahamu. Grāmata ierauj sevī, ka viss apkārtējais uz to brīdi liekas lieks un traucējošs.

Grāmatā man patika, ka visi labie tēli viens otru atbalstīja un nenosodīja. Viljams bieži vien man liekas iekūlās nepatikšanās un gribēja visu darīt pa savam, bet vienmēr tika apstādināts, kas man liekas īsti labi nav, jo viņš neko no tā īsti iemācīties nevarēja. Jā viņš bija jauniņais Institūtā un daudz ko no visa nesaprata, bet vai tāpēc viņš tik ļoti jāierobežo? Man liekas Viljams bija ļoti gudrs zēns un ja viņam ļautu, tad viņš pieņemtu pareizos lēmumus, varbūt viņu nevajadzēja tik daudz ierobežot, bet ļaut kādreiz kļūdīties.

Vēl man patika Viljama un Iskijas draudzība, grāmatas beigās man patika, ka Viljams piekrita Kornēlijas prasībām, jo tā viņš varēja izglābt Iskiju. Viljams piekrītot prasībām arī zaudēja  un tas bija vectēvs, kas man likās skumji.

Grāmatā pietrūka ilustrācijas, jo tās palīdzētu vieglāk uzvert visu tekstu. Grāmatas vāks atbilstošs stāstam.

Mazais princis

Stāsts par mīlestību, draudzību, vērtībām kādas mums katram ir, aizņemtību, laimi un sevis novērtēšanu. Lasīju un nevarēju saprast vai tas ir stāsts vai pasaka. Man vairāk pašai likās kā pasaka, bet varbūt tomēr stāsts, kur aprakstīts kāda cilvēka sapnis? Tomēr palikšu, ka tas ir stāsts un darbība notiek kāda cilvēka sapnī. Sapnis sākas ar lidmašīnas avāriju, kura notiek tuksnesī un tad ierodas kāds mazs cilvēciņš, kas ir Mazais princis un ar viņa palīdzību mēs ceļosim pa pasauli iepazīstot dažādas īpašības, kas piemīt mums cilvēkiem.

Man patika kopā ar Mazo princi atrasties sapnī un doties ceļojumā, jo tas palīdzēja man saprast un novērtēt, kas man pieder un ka nevajag nekad apstāties.

Ceļojuma sākumā bija stāsts par zīmējumu, ko pieaugušie nesaprot. Man likās dīvaini, ka pieaugušie nevis mēģina, viņam palīdzēt attīstīt viņa zīmēšanas prasmes, bet liek pievērsties citām lietām. Ko arī viņš izdara. Man mamma vienmēr saka ir jādara tik cik vari un vēl mazdrusciņ un pie tāda moto arī pieturos.

Tālāk seko stāsts, par notikumu atstāšanu uz vēlāku laiku, jo tas neko sliktu nenodara. Man gan gribas teikt, ka ir lietas ko nevaram atlikt uz vēlāku laiku, šobrīd tik ļoti aktuālā tēma atkritumi, kā tos samazināt. Manuprāt tas vairs nav atliekams, bet ir jārīkojas. Nesen par šo problēmu rakstīju projekta darbu, kur uzzināju daudz ko jaunu.

Ērkšķi. Bez ērkšķiem nav iedomājama neviena cilvēka dzīve, arī mana.

Puķe. Puiša cieņa pret puķi, to aprūpējot. Man likās tas tik mīļi.

Planētu apceļošana. Katru planētu gribējās salīdzināt ar kādu rakstura īpašību, jo īstenībā tās parādīja cik mēs cilvēki esam dažādi, ka katram mums ir savas svarīgās lietas un mēs bieži nenovertējam to kas mums apkārt.

Lapsa. Draudzība. Draudzība, kas jāveido lēnām un ar apdomu.

Grāmatu iesaku izlasīt mana vecuma bērniem un vecākiem, jo jaunāki domāju, ka daudz ko varētu nesaprast. Domāju, ka arī es daudzas lietas nesapratu.

Grāmatas vāks un ilustācijas ir piesaistošas un atbilstošas situācijai.

Blēņu stāsti

Grāmatā “Blēņu stāsti” var iepazīties ar 13+2 dažādiem stāstiem, kas visi ir blēņas. Ir interesantāki stāsti un ne tik interesanti.

Man patika četri stāsti:

• Ziņkārīgais Zilonēns. Man ļoti atgādināja stāstu par Buratīno sākumā. Vai Tu zināji, ka ziloņiem kādreiz nebija tādi gari deguni? Viņiem bija vienkārši īss deguns, bet pateicoties ziloņa ziņkārībai viņš tika pie tāda deguna kā mēs redzam tagad. Tas bija smieklīgi un vienlaicīgi sāpīgi zilonim, kā viņš tika pie sava garā deguna. Noticēji, godīgi es jā, jo izklausījās dikti ticami.
• Kā tika uzrakstīta pirmā vēstule. Stāstā vienkāršā veidā tiek pastāstīts kā rodas pārpratumi, jo mazā meitene neko ļaunu nedomādama uzzīmē zīmējumu un liek to svešiniekam nogādāt. Mamma saņemot vēstuli to pārprot. Cik svarīgi ir visu uzrakstīt, lai otrs saprastu. Man ir gadījies uzrakstīt/uzzīmēt kaut ko un skolā skolotāja nesaprot, ko esmu uzrakstījusi/uzzīmējusi.
• Kā radās alfabēts. Interesantā veidā tiek izstāstīts kā radušies burti, godīgi man tas nelikās nemaz kā blēņas, man tas likās tik ticami un loģiski.
• Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk šis bija visinteresantākais un patiesākais no visiem stāstiem, kas man galīgi nelikās kā blēņas, jo kaķi, tak staigā, kur pašiem gribas. Īstenībā kaķis stāstā bija ļoti gudrs, viņš negribēja neko strādāt, kā iepriekšējie zvēri, tāpēc uzstādīja, savus noteikumus.

Grāmatu iesaku izlasīt, lai arī tie ir blēņu stāsti, tur sava taisnība man jau liekas ir, vismaz man tā gribas domāt. Stāsti ir pamācoši un tādi, kas liek domāt līdzi.

Grāmatas vāks atbilstošs grāmatai, jo bija vairāki stāsti par dzīvniekiem.

 26.05.2019

Sudraba slidas

Stāsts par kādu nabadzīgu ģimeni, kuru liktenis nav žēlojis. Ģimenē ir brālis Hans 15 gadi un māsa Grētele 12 gadi, mamma un tētis. Tētis cietis nelaimes gadījumā ir un atrodas uz gultas, kas ģimeni iedzinusi trūkumā, bet man liekas tas viss ģimeni ir ļoti saliedējis un viņi viens otru atbalstīja. Pēc 10gadiem notiek brīnums un ģimenes galva izveseļojas. Stāstā daudz tiek aprakstīta Holande, kurā viss stāsts notiek.

Man patika:

*apraksts par Holandi, bija interesanti lasīt un to visu iztēloties, kā tas izskatās

*Hildas izpalīdzēšana ar slidām. Hilda redzot, ka Hans un Grētele slidinās pa ledu ar paštaisītām slidām iedeva naudu, lai iegādājas īstas slidas, man likās tas tik mīļi, ka bērns ir gatavs padalīties ar otru bērnu, kam šobrīd grūti ar naudu.

*notikums ar naudu. Ģimene kādreiz bijusi turīga, bet kāds naudu nozadzis, bet kā beigās izrādās, tētis to naudu bija apracis. Atrastā nauda viņiem lieti noderēja, jo tēvam, lai atveseļotos bija vajadzīgs kārtīgs ēdiens.

* kad Hans bija gatavs atteikties no savām slidām sava tēta veselības dēļ, lai arī Hansam ļoti patika slidot viņš bija gatavs pārdot slidas, lai palīdzētu vecākiem, jo tobrīd ģimene bija bez naudas un ēdiena.

*Bērnu un mātes mīlestība un cieņa pret slimo tēvu arī pēc tam, kad viņš mēgināja māti aizdedzināt. Mamma viņu arī pēc tam aprūpēja. Mūsdienās daudzi rīkotos kā stāstā, novērstos no šīs ģimenes un izsmietu viņus, kas manuprāt ir nepareizi, jo nekad mēs nezinām, kas notiks ar mums rīt.

* “Sarkanā lauva” viesnīca, kur puiši bija apmetušies, savas ekskursijas laikā iemācīja novērtēt to kas pašiem ir. Viesnīca bija ļoti vienkārša, daudz vienkāršāka par puišu mājām. Mēs esam pieraduši dzīvot ļoti grezni un izrādīties citu acīs, bet vai tas ir tik svarīgi. Mani neinteresē cilvēku izrādīšanās un tā pat mani kaitina, man interesē, lai cilvēks pats ir labsirdīgs, iejūtīgs.

*Rafa(tēva) izārstēšana. Man liekas tas bija īsts brīnums, ka tētis pēc 10gadiem tik ātri atveseļojās pēc operācijas, kas notika mājās. Man grūti iedomāties, kas tā bija par operāciju, kura varēja notikt mājās

*ārsta dēla atrašana. Ārsta dēls bija pārpratuma dēļ pazudis, man bija tik liels prieks, ka dēla atrašana atgrieza dzīvesprieku vienmēr drūmajā ārstā.

*Grētele uzvar sacīkstēs. Man tāds prieks bija par Grēteli, žēl, ka Hansam neizdevās uzvarēt, bet gan jau citreiz viņam tas izdevās

Man nepatika un bija mazliet apnicīgi apraksti par vietām ko zēni apskatīja savas ekskursijas laikā. Tie bija pārāk daudz un pārāk gari, ja apraksts par Holandi man patika un man rausījās iztēle, tad te mana iztēle pazuda.

Grāmatu iesaku, bet varbūt tā būs interesantāka nedaudz vecākiem bērniem kā es.

Grāmatas vāks ir atbilstošs un piesaistošs arī ilustrācijas grāmatā bija skaistas un papildināja tekstu.

Peles vārds

Grāmata ir par zilu, mazu pelēnu, kurš izmūk no labaratorijas. Mazais pelēns tiek izmantots eksperimentiem, tāpat kā viņa brāļi un māsas. Viņš ir pats jaunākais. Viņam vienīgajam izdodas izbēgt un piedzīvojumi var sākties, viņam nākas pārvarēt visādus šķēršļus. Stāstam ir laimīgas beigas.

Man patika:

*kā Mikaela izglābj Jeseju. Viņas abas iepazīstas un Mikaela viņu aizved uz savu māju. Lai arī viņas pazīstamas tikai īsu brīdi, viņas viena otrā ir ieviesušas uzticību, jo neviens jau svešinieku uz savām mājām nevestu

*Kā Jeseja brīdināja savu jauno ģimeni un izskaidroja, kas ir lamatas. Jeseja bija ļoti gudra pele, viņa mācēja lasīt, tāpēc savai jaunajai ģimenei mācēja izskaidrot, kas rakstīts uz pakas. Man patika, ka Jeseja mācēja pārējām pelēm izskaidrot visu, viņa neskopojās ar savām zināšanām, bet nebija arī uzbāzīga.

*kā Jeseja devas pēc saldā kaut tur pat atradās kaķis. Jeseja sevi uzskatīja par bailīgu peli, bet man liekas viņa nemaz nebija bailīga. Viņa prata uzveikt kaķi. Lai arī Jeseja sevi uzskatīja par bailīgu peli, man nevienu brīdi nelikās viņa bailīga, viņa bija ļoti drosmīga un izlēmīga.

*kā Jeseja nobiedēja suni. Man likās tas tik smieklīgi, kā maza pele nobiedē suni.

*Jesejas tikšanās ar meiteni. Šī draudzība bija ļoti skaista, jo abas izcēlās ar kaut ko, viņas ātri atrada kopīgu valodu. Man ļoti patika šī draudzība

*Gvindellas glābšana. Gvindella iekrita lamatās. Jeseja viņu nepameta un lika visiem palīdzēt viņu glābt un viņiem tas izdevās visiem kopā. Tikai visi kopā var paveikt lielas lietas.

*Putniņu glābšana. Lai arī pelēm ir bail no lielajiem putniem, tomēr viņas izlēma glābt mazos putniņus, lai arī apzinājās, ka pašas varētu ciest no kaķa uzbrukuma. Man patika, jo Jeseja saprata, ka vājākajiem ir jāpalīdz, jo arī viņai citi palīdzējuši

* Mikaela dzied, lai sauktu palīdzību. Man tas ļoti patika, jo viņa vienmēr izvairījās dziedāt, jo visi uzskatīja, ka meitenes nedzied, bet kad bija vajadzība viņa saņēma drosmi un dziedāja.

* peļu glābšana labaratorijā. Te varēja redzēt, ka kopā var paveikt lielas lietas.

Šī būs pirmā grāmata, kur man nav kas nepatika J Grāmatu iesaku izlasīt, tā ir interesanta un viegli lasāma.

Grāmatas vāks ir atbilstošs grāmatas stāstam.